Par partiju finansēšanu no valsts kases tiek runāts jau gadiem, konkrētāk 1995. gadā Latvijas Korupcijas novēršana programmā izskanēja doma par partiju valsts finansējuma ieviešanu Latvijā. Protams, ka partijas ir tikai par papildus finansējuma piešķiršanu, jo, kā raksta Māris Antonevičs 2000.gada 11.jūlija Lauku Avizē, “Lieka nauda nekaitē”. Taču tas nenozīmē, ka partijas ir arī gatavs atteikties no citiem finansu avotiem. T.s. frontes otrā pusē ir sabiedrība, kuras lielākā daļa saprotams nevēlas, lai no nodokļu maksātāju naudas tiktu finansētas arī partijas. “Latvijas iedzīvotāji neuzskata, ka par viņu nodokļu naudu būtu jāuztur partijas, kas nereti tiek izveidotas īsu laiku pirms Saeimas vēlēšanām, bieži šķeļas, pārveidojas. Turklāt, kāpēc cilvēkiem būtu jāmaksā arī par tādu partiju pastāvēšanu, kas viņiem ir ideoloģiski nepieņemamas?”1
Dotāciju piešķiršana no valsts kases nav lēmums, kas partijām varētu nest popularitāti. Kā raksta J.Ikstens: “Sabiedrība jau ir pret partiju finansēšanu no valsts budžeta, šis likumprojekts varētu būt ļoti nepopulārs.” Kā zināms svarīgs sabiedriskās domas veidotājs ir mediji. Tādēļ man likās interesanti kāds viedoklis par partiju finansēšanu no valsts kases valda medijos. Vai mediji nepastiprina sabiedrības negatīvo attieksmi pret partiju finansējumu no valsts kases? Lai to noskaidrotu apskatīju sekojošus Latvijas masu medijus – Laikrakstus “Diena” un “Lauku Avīze” un interneta portālu “Politika.lv”.
Partiju finansēšanas jautājums, kā raksta Jānis Ikstens, ir viena no delikātākajām un neskaidrākajām partiju darbības jomām.
Pastāv trīs galvenie partiju finansēšanas veidi:
Iekšējais finansējums;
Privātpersonu un juridisko personu ziedojumi;
Valsts dotācijas.1
Partiju finansējuma veids ir atkarīgs no valsts likumdošanas. Latvijā partiju finansēšanu nosaka Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums, kurā teikts, ka Politiskās organizācijas (partijas) var finansēt no:
1) biedru naudas un iestāšanās naudas;
2) fizisko un juridisko personu naudas un citu finansu līdzekļu un mantas dāvinājumiem (ziedojumiem);
3) ienākumiem, ko dod attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) uzņēmējdarbība un cita saimnieciskā darbība;
4) citiem finansēšanas avotiem, izņemot tos, no kuriem ar likumu ir aizliegts finansēt politiskās organizācijas (partijas).…