Amerikas Savienotās Valstis ir savdabīgs Rietumeiropas civilizācijas turpinājums. Turpinājums, kuram nav senas aizvēsturiskas tradīcijas, bet kuram salīdzinoši īsā laika posmā ir izdevies radīt savu īpatnēju gaisotni, kurai jau labu laiku mēģina pielāgot visu pasauli un tās vajadzības.
ASV ir prezidentāli federatīva republika, tātad tā ir:
1)Prezidentāla valsts, kur tauta ievēl gan prezidentu, gan parlamentu. Kas no vienas puses ir labs savstarpējās pārbaudes veids, bet tajā pašā laikā tas var izveidot arī strupceļu, kur likumdevējvara un izpildvara nevar vai arī spītīgi negrib rast kompromisu. Katrai partijai ir divas pilnīgi atšķirīgas organizācijas un divas arī pilnīgi neatkarīgas līderu organizācijas: viens Pārstāvju palātā, bet otrs Senātā.
Veto tiesības prezidentu ir izveidojušas par galveno spēlētāju likumdošanas procesā. Tajā pašā laikā arī Kongresam ir ne tikai vara pār galveno likumdošanas saturu, bet arī pār noteiktām federālām izmaksām, tam ir vara pār birokrātiju. Tādā veidā abas partijas Kongresā darbojas atšķirti no izpildvaras. Tā kā loģiski, ka vēlētājiem tiek piedāvāti atšķirīgi kritēriji prezidenta un pārstāvju izvēlei. Sekas neatkarīgām prezidenta vēlēšanām – pārstāvju palātai un kongresam ir sadalīta valdība, kopš 1968.gada pie varas ir Republikāņu prezidents, sadalīta valdība ir kļuvusi par sava veida normu, un Demokrātu vairākums Pārstāvju Palātā.
2)Federālisms – savos pamatos veidojas uz brīvprātības līguma starp iepriekš neatkarīgām valstīm. Tāda situācija risinājās 1787.gadā, kad pārstāvji no 13 valstīm /štatiem/ satikās Filadelfijā, lai izveidotu kopīgu federāciju. Rodas pamatots jautājums, kādēļ autonomām vienībām būtu jāatdod kāda savas iepriekšējās neatkarības deva? Atbilde ir tikai viena – tā ir kā sava veida riskanta spēle, kur kaut kas tiek ziedots, cerībā iegūt vairāk. ASV 1789.gadā apvienojās tādēļ, galvenokārt, ka jutās visai viegli ievainojama pašu radītajā mežonīgajā pasaulē. Pēc šīs apvienošanās štati kļuva par nozīmīgu karjeras veidošanas vietu un par lēmumu pieņēmējiem, kas, neizbēgami, izraisa konfliktus starp federālo valdību un valsts valdību.
ASV ir valsts, kur ievēl daudzus, jo vietējā mērogā tiek ievēlētas neskaitāmas amatpersonas, kuras ir atkarīgas un pakļaujas vietējiem likumiem. Tomēr tas nenozīmē, ka arī valstī eksistē augsta vēlētāju aktivitāte vēlēšanās. Kandidātu nominācijas nav, kad nacionālie partiju līderi neizvēlās kandidātus prezidenta un pat ne arī Pārstāvju palātas vai Senāta vietām. Kandidātu nominācija eksistē tā sauktās Primārās /sākotnējās/ vēlēšanās.…
