Bezlaulības attiecību tiesiskais regulējums Latvijā
Mūsdienās ģimenes jēdziens ir arī jāsaprot plašāk, proti, ģimene pastāv gan reģistrētās, gan nereģistrētās partnerattiecībās sākas jau pirms bērnu piedzimšanas un turpinās, kad ģimenē ir pieauguši bērni un tie sāk veidot savas ģimenes.1 Izejot no šīs koncepcijā norādītās definīcijas rodas daudz jautājumu un ir izdarāmi arī secinājumi, proti, ka arī nereģistrētām partnerattiecībām ir nozīme mūsdienu sabiedrībā un tās noteikti nav vērtējamas zemāk kā ģimene tās tradicionālajā izpratnē. Kā savā spriedumā norāda Eiropas Cilvēktiesību tiesa jēdziens „ģimenes dzīve” Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. panta nozīmē neattiecas tikai un vienīgi uz ģimeni, kas balstīta uz laulību, tas var ietvert arī citas de facto „ģimenes saites”, gadījumos, kad puses dzīvo ārpus laulības.2 Sociālajā jomā, kas viennozīmīgi ietver arī partnerattiecības, ļoti liela nozīme ir morāles normām un sabiedrības nostājai, neiztiekot arī bez tiesiskās reglamentācijas. Uz šo brīdi laulība starp vīrieti un sievieti ir vienīgā kopdzīves forma, kas Latvijā ir juridiski atzīta saskaņā ar likumu, tātad, divas kopā dzīvojošas, pretēju dzimumu personas, likuma priekšā ir sveši cilvēki, un tām nav nekādu tiesību, pienākumu, vai likuma aizsardzības, kas ir laulību noslēgušām personām.3 Taču ne vienmēr visi sabiedrības locekļi dzīvo stingri pēc likuma burta. Neapšaubāmi šādām personām vienmēr pastāv alternatīva, jeb iespēja noslēgt laulību. Tomēr, autoresprāt, pastāv daudzi apstākļi, kas cilvēkiem liekas pārāk “bargi” attiecībā uz laulību, kā arī fakts, ka Latvijā ir ļoti liels laulības šķiršanu skaits (2003.g. tika noslēgtas 9989 laulības, bet šķirtas 5858 laulības, kas ir vairāk kā puse)4 un ievērojams ir arī ārpus laulības attiecībām dzimušo bērnu skaits. Pirmās instances tiesās ienākošo lietu skaits, kas attiecas uz laulības šķiršanu un neesamību pēdējo
…