Pārtuksnešošanās procesi un to ierobežošanas pasākumi Gobi tuksnesī

Gobi ir tuksnešu un pustuksnešu ap­gabals Centrālās Āzijas ziemeļos un ziemeļaustrumos. Gobi ir izvietojies starp Beišana kalnieni rietumos un Lielo Hingānu austrumos, aizņemot daļu no Mongolijas un Ķīnas republiku teritorijām. Tuksnešu un pustuksnešu ap­gabala teritorijas aptuvenais garums ir 800 kilometri, platums 350 kilometri. Gobi aizņem divreiz lielāku platību nekā Teksasas štats. Teritorijas vidējais augstums ir 900 – 1200 metri virs jūras līmeņa.
Gobi reljefu veido viļņoti smiltāju līdzenumi ar sausām seno upju iele­jām, vietām izvietojušās atsevišķas zemas kalnu grēdas un nelieli masīvi, raksturīgas plašas ieplakas. Gobi ir daudz sālsūdens ezeru, liela daļa no tiem gada lielākajā daļā ir izžuvušā stāvoklī. Gobi teritorijā Mongolijas austrumdaļā sastopami vulkāniski konusi. Gobi teritorijā nereti tiek novērotas zemestrīces.
Šajā tuksnešu un pustuksnešu ap­gabala teritorijā valda krasi kontinentāls klimats. Gaisa temperatūra janvārī Gobi sasniedz pat - 40o C, jūlijā līdz 45o C. Vidējais nokrišņu daudzums šajā tuksnešu un pustuksnešu ap­gabalā ir mazāks par 200 milimetriem gadā, teritorijas austrumos - pat līdz 350 milimetriem gadā.
Teritorijas pazeminājumos dominē solonci un solončaki. Šim tuksnešu un pustuksnešu ap­gabalam raksturīgas pelēkzemes, kastaņbrūnas augsnes un brūnzemes.…