Ievads
20. gadsimta literatūra veidojas lielu vēsturisko notikumu iespaidā – to ietekmējuši gan Pirmais pasaules karš, gan revolūcijas, gan Otrais pasaules karš.
20. gadsimta literatūra ir ļoti plaša un daudzveidīga, bagāta gan ar talantīgiem rakstniekiem, gan izciliem darbiem, gan dažādiem literatūras virzieniem. Rakstnieki tiecas izprast un arī attēlot savos darbos sarežģīto un pretrunīgo laikmetu un cilvēka nozīmi tajā. Viņi meklē dažādas radošās izteiksmes iespējas, tādēļ arī tālāk attīstās un veidojas jauni visdažādākie literatūras virzieni: reālisms, naturālisms, neoklasicisms, neoromantisms, eksistenciālisms un citi. Vecos rakstniecības paņēmienus pavisam neaizmirst, bet turpina tos attīstīt tālāk, piemēram, ja romantisms tiek uzskatīts par vienu no 19. gadsimta literatūras virzieniem, tas nenozīmē, ka 20. gadsimta autoru darbos nevar saskatīt vienu otru šā virziena iezīmi.
Katrs no 20. gadsimta māksliniekiem cenšas izprast jauno pasaules kārtību ar vecās kārtības noliegšanu, jo ir skaidrs tikai viens - nekas nav tā, kā agrāk likās un tika uzskatīts. Tagad pasaules uzskats nav viennozīmīgs un to nevar izlasīt kādā grāmatā vai dzirdēt teikā, tagad pasaule ir jāsaprot pašam un jāmēģina atrast sava vieta šajā lielajā plašumā.
Mākslai vairs nav robežas tāpat kā zinātnei, tehnoloģijai un informācijai nevienam māksliniekam nevajag iekļauties noteiktos rāmjos, nav jādomā par cenzūru vai varas noteikto pasaules kārtību. Līdz ar šo brīvību māksliniekiem ir neredzēti liela brīvība, kurā daži pat apjūk un rodas tādi mākslas vaidi kā dadaisms, kas principā ir precīzs atainojums jaunās pasaules haosam.
Šī nenoteiktība palīdz izpausties individuāliem pasaules redzējumiem un līdz ar to modernisma un postmodernisma literatūra ir tika dažāda, neatkārtojama un katrs to interpretē salīdzinājumā ar savu pasaules redzējumu, tādēļ mūsdienās nevar teikt vai literārais darbs ir labs vai slikts, to katrs uztver savādāk un kādam tas būs mūža labākais darbs citam nekam nederīgs sacerējums.
1. Modernisma jēdziena skaidrojums
Modernisms ir jēdziens, kas tiek lietots, lai apzīmētu dažādus jaunus virzienus, tendences un strāvojumus pasaules mākslā, arhitektūrā, mūzikā, literatūrā 19.gs. nogalē un 20.gs. pirmajā pusē, ko vieno tradīcijas (reālisma, naturālisma, romantisma) izaicināšana vai noliegšana, dažādi stila un formas eksperimenti, jaunu stilu attīstīšana, subjektīvisms, individuālisms un nereti arī elitārisms.[8]
Modernismam kā literatūrvēsturiskā procesa parādībai atbil¬stošāks apzīmējums ir mākslinieciskā sistēma, kuru veido un kurai pakļauti vairāki virzieni: impresionisms, simbolisms, sirreā¬lisms, ekspresionisms, imažinisms, akmeisms, konstruktīvisms un citi.[3,19]
…
