Pasaules ekonomikas attīstība viduslaikos. Kapitāla sākotnējā uzkrāšanās

Ražotājspēku tālāka attīstība kā pilsētu uzplaukuma ekonomiskais priekšnosacījums.
Romas impērijas sabrukuma rezultātā pavājinājās pilsētu ekonomiskā loma. Franku citīm šai laikā bija raksturīga naturāla saimniecība. Feodālisma pirmajā periodā Rietumeiropas pilsētām galvenokārt ir feodālo centru loma.1
10. – 11.gadsimtos sākās feodālisma uzplaukums. Tā cēlonis bija ražošanas spēku tālāka attīstība. Attīstījās lauksaimniecība, pieauga darba ražīgums, notika jaunu teritoriju apgūšana; attīstījās amatniecība, darba dalīšana. Pilsētu attīstību veicināja tas, ka sākot ar 12. gadsimtu, Rietumeiropā produktu renti sāka pakāpeniski aizstāt naudas rente. Tas spieda zemniekus savus lauksaimniecības produktus realizēt tirgū, lai iegūtu naudu. Šajā laikā veidojās Francija. Anglija, Spānija u.c. nacionāls centralizētas feodālās valstis. Centrālā valsts vara sāka iekasēt nodokļus.
Feodālo pilsētu izveidošanās un to loma viduslaiku vēsturē.
No jauna tās rādās tur, kur bija izdevīgi ekonomiskie apstākļi. Tirgotāji un amatnieki apmetās sev ekonomiski izdevīgās vietās un arī tur, kur bija lielāka politiskā drošība. Tādā veidā veidojās pilsētas.
Amatniecības attīstība bija pirmais svarīgais pilsētu attīstību veicinātājs faktors.2
Otrs svarīgs faktors pilsētu attīstībā bija tirdzniecība. 11., 12., gadu simtenī tirgošanās jau kļūst par īpašu profesiju.
Lai varētu aizsargāties no pirātiem, ierīkot kopējās noliktavas, tirgotāji apvienojās ģildēs. Vairākas tirdzniecības pilsētas apvienojās hanzās.
Feodālās pilsētās pakāpeniski saasinājās šķiru cīņa: pilsētu cīņa pret feodāļiem, amatnieku cīņa pret tirgotājiem, mācekļi pret meistariem.
Pilsētu ekonomiskās un politiskās varas pieauguma galvenie rezultāti bija šādi. Pirmkārt, tas veicināja preču- naudas attiecību tālāku attīstību. pilsētu attīstība, otrkārt, grāva feodālisma pamatus. Treškārt, šis process saasināja ekonomiskās pretrunas pašās pilsētās, kā arī starp pilsētām un feodāļiem.3…