Sociāldemokrātu tautsaimniecības un nodarbinātības politiku papildināja plaša sociālpolitisku reformu programma, kuru īstenojot 30.gados tika likti stipri pamati Zviedrijas ”mājām tautai” un attīstītas valsts izveidei. Tajā, piemēram, bija apdrošināšana pret bezdarbu, dzīvokļa īres un celtniecības pabalsts, likumā noteikts vasaras atvaļinājums, maternitātes pabalsts un no 1913. gada spēkā esošās tautas pensijas sistēmas reforma (pensijas apmērs atkarībā no darba stāža), skolu reforma, ieviešot vispārējo obligāto deviņgadīgo izglītību. Panākumu pamati, ka sociāldemokrātu valdīšanas laiks bez pārtraukuma turpinājās līdz pat 1976. gadam, tika likti tieši 30.gadu sākumā krīzes pārvarēšanai paredzēto politisko lēmumu pieņemšanas laikā.51
Skandināvijas valstīs krīzes pārvarēšanas līgumiem atbilstoši kompromisi 1934. gadā tika panākti arī Islandē starp sociāldemokrātiem un Progresa partiju, kas pārstāvēja zemniecību. Norvēģijas Stūrtinga pilsonisko aprindu vairākums noraidīja strādnieku partijas prasības, lai, tāpat kā Dānijā un Zviedrijā, tiktu īstenota ekspansīva tautsaimniecības politika.52
Tātad, cenšoties izkļūt no ekonomiskajām grūtībām, 1933. gadā Skandināvijas valstis atrada risinājumu, kura pamatā bija strādnieku un zemnieku sadarbība (”sarkanzaļā koalīcija”). Balstoties uz šo vienīgi Skandināvijas valstīm raksturīgo sadarbības līgumu, sociāldemokrātu vadītās valdības sāka īstenot attīstītas valsts politiku. Skandināvijas valstīs panāktais risinājums nostiprināja parlamentāro demokrātiju, vājinot fašisma draudus, pastiprināja strādniecības, apkalpes sfērā nodarbināto un zemniecības politisko ietekmi. Visas 1933.- 1935. gada vienošanās nesa sev līdzi progresīvas sekas.53 Ieskatoties nākotnē, var atzīmēt, ka sociāldemokrātu sastādītie kabineti kaut daļēji, bet spēja izpildīt savas krīzes novēršanas programmas. Svarīgas šo panākumu vēsmas bija tādas, ka uzlabojās saimnieciskā konjunktūra gandrīz nepārtraukti līdz pat Otrajam pasaules karam, lielākoties pateicoties aktīvai bruņošanās politikai 30.gados. Sociāldemokrātu ekonomiskā politika bija orientēta uz valsts monopolistiskā kapitālisma attīstību Skandināvijas valstīs.54
…
