Ievads.
Cik vien talu senatnē iesniedzas mūsu zināšanas, cilvēki aizvien ir centušies paplašināt savu dzīves telpu. Pamazām aizvien plašākas kļuva cilvēku zināšanas par mūsu mazo planētu.
Izcilos Zemes izpētes sasniegumus laika periodā no 15. gs. vidus līdz 17. gs. vidum sauca par Lielajiem ģeogrāfiskajiem atklajumiem. To pirmais posms saistīts ar centralizētu valstu izveidosanos Eiropa. Šajos gadsimto sākas lielās ekspedīcijas, kurās katrs jūrasbraucējs gribēja atklat jaunas un vēl nebijusas zemes. Viniem protams tas arī izdevās.
Šajā pētnieciskaja darba es mēģināšu iepazīstināt ar Pasaules apceļotājiem un Jaunatklajējiem. Tāpat arī par viņu ekspedīcijām un atklajumiem. Daudzu ekspedīciju dalibnieki protams neizdzīvoja, jo bija slimība vārdā ”cings” šī slimība nogalinaja ļoti daudzus ekspedīcijas dalībniekus. Šiem cilvēkiem vajadzēja lielu drosmi, lai stātos pretīm briesmām. Aprakstīšu viņu dzīves svarīgus notikumus.
Šie cilvēki savus varondarbus veikusi jau pirms mūsu ēras. Ja nebūtu bijis šo cilvēku varbūt nebūtu bijis ne Āzijas ne arī eiropas ne citu kontinentu. Tas ir labi, ka pasaules apceļotaji un Jaunatklajeji ir iekļauti skolēnu macību programmas citādāk skolēni nemaz nebūtu dzirdejusi piemeram par tadu kolumbu.
Kamēr rakstīju šo pētniecisko darbu es daudz vairāk uzzināju par pasaules apceļotājiem un Jaunatklajejiem.
Kristofors Kolumbs.
(1451-1506)
Jūrasbraucējs, Jaunās Pasaules atklājējs.
Kristofors Kolumbs dzimis Dženovā, bet miris Spānijā. Viņa pirmais dzīves posms tīts noslēpumainības plīvurā, tajā ir daudz pretrunu un leģendu. Dzimis vilnas karsēju, vērpēju un audēju ģimenē. Jaunībā vairākkārt piedalījies dženoviešu tirgotāju braucienos uz Egejas jūru.
1492.gada 3. augustā no nelielās Palosas ostas izgāja trīs Kolumba pirmās ekspedīcijas karavelas – flagmaņkuģis Santa Maria, Nina un Pinta – ar 90 vīru kopējo ekipāžu. Pēc trim dienām ekspedīcija sasniedza Kanāriju salas, kur uzkavējās līdz 6. septembrim, jo Pintai bija nepieciešams remonts.
…
