Līdz ar izmaiņām, ko nes brīvā tirgus ietekmētā ekonomiskā globalizācija, veicinot reģionalizācijas izplatību, pasaule arvien vairāk sadalās atšķirīgas nozīmes tirdzniecības blokos, kas spēlē centrālo lomu starptautiskās tirdzniecības sarunu procesos. Lai arī viedoklis par to, ka pasaule ir sadrumstalota tirdzniecības blokos ir populārs, ir jāpatur prātā, ka nepastāv viena skaidra definīcija, kas īsti ir tirdzniecības bloki, tomēr, lai panāktu daudz maz viennozīmīgu sapratni, mēs tos varam definēt sekojoši : „ reģionālie tirdzniecības bloki ir starpvaldību apvienības, kas vada un veicina tirdzniecības aktivitātes noteikta pasaules reģiona ietvaros”. 1 Būtībā līdz ar pasaules reģionālajiem tirdzniecības blokiem mēs runājam par integrāciju starptautiskā tirdzniecībā pasaulē, kurā ir nojauktas agrāk strikti noteiktās nāciju valstu robežas un pasaules kartē redzamas izmaiņas, tai sadaloties ar vien izteiktāk atsevišķos reģionos. Globālās ekonomikas nestie izaicinājumi stimulē reģionālo organizāciju izveidi, jo individuāli valstis vairs nespēj ar šiem izaicinājumiem tikt galā. Notiek pāreja no nācijvalsti uz reģionāli veidotu „valsti”. Reģionalizāciju varam uztvert kā atbildes reakciju uz šiem globālās ekonomikas mestajiem izaicinājumiem. Reģionālisms atšķiras no globalizācijas tirgus apjoma un platības ziņā. Raugoties no attīstības valstu skata punkta, kas pauž visai skeptisku nostāju pret brīvo tirdzniecību, reģionālos tirdzniecības blokus uztver kā zināmu protekcionisma formu pret agresīvo globālo tirgu. Reģionālie tirdzniecības bloki savas dalībvalstis – bloka locekļus nodrošina ar mehānismiem, kā konkurēt agresīvajā globālajā tirgū, aizsargā savus locekļus pret globālo konkurenci, kamēr zināmā Pasaules Tirdzniecības Organizācija (PTO), kas arīdzan spēle nozīmīgu lomu starptautiskajā tirdzniecībā, vecina globāla rakstura daudzpusējo brīvo tirdzniecību. …
