Rietumu pasaules saimniecības teorijas attīstības ražošanas spēks un internacionalizācijas paātrināšana saimniecības dzīvē pastiprināja rietumu zinātnieku interesi par starpvalstu ekonomiskās attieksmes problēmām. Tā laika ekonomiskajā teorijā eksistē vesels nodalījums, kas veltīts materiālu – vielu un valūtu – finansu izpētei pasaules saimniecības aspektos.
Materiālu – vielu aspektu analīze pati aicina izskaidrot starptautiskā spēka dalīšanās faktu un vispārīgā veidā atbildēt uz jautājumu: Kāpēc valsts eksportē vienas preces un importē citas preces? Tāda veida pētījumi reprezentēti ar trim galvenajām koncepcijām: neoklasiskā teorija ārējai tirdzniecībai, ‘’ Dzīves cikla produkta ’’ teorija un kritiskā virziena koncepcija.
Referāts sastāv no satura, ievada, trijām nodaļām, secinājumiem un literatūras saraksta. Pirmajā nodaļā ietverts apraksts par teorijas salīdzinošajām priekšrocībām, otrajā teorija par <>, savukārt, trešajā nodaļā par starptautiskās pētniecības darba sadalījumu izšķirošajā virzienā.
Uzskatu, ka šī referāta tēma ir aktuāla un arī saistoša apkārtējai sabiedrībai, jo ir svarīgi zināt, kuras nozares ražošanā valstij būtu izdevīgāk specializēties, lai visefektīvāk izmantotu rīcībā esošos resursus.
1. Salīdzinošās priekšrocības teorija
Iesākumā teorijas koncepcija uz darba dalīšanu starp valstīm attīstījās ‘’Tīrās teorijas‘’ starpvalstu tirdzniecības ietvaros. Patiesībā starpvalstu tirdzniecības ‘’Tīrā teorija‘’ bija formulēta vēl pirms D. Rikardo, bet vēlāk, pēc pusotra gadsimta garumā, precizējās un pilnveidojās.
Pēc Rikardo domām, starpvalstu specializācijas pamatā atrodas faktori, nosacītības atšķirība kvantitātes darbā nepieciešama priekš preces ražošanas. Svarīga loma šeit ir ģeogrāfiskajiem priekšnosacījumiem. Teiksim tā, ka dabas spēkos – klimatiskajos apstākļos Anglijai ir priekšrocība labības ražošanā, bet Portugālei – vīna ražošanā.…
