Pasaules tirdzniecības flotes attīstība ir neatņemama daļa no visas pasaules ekonomiskajiem procesiem. Tirdzniecības flote ir praktiski neaizvietojams transporta veids. To ietekmē tādi ģeogrāfiski, ģeoloģiski un ekonomiski faktori kā dabas resursu nevienmērīgs sadalījums uz zemeslodes, starptautiskā darba dalīšana, nevienmērīga Zemes reģionu ekonomiskā attīstība u.tml. Līdz ar to attīstās arī tādas nozares kā kuģubūve, loģistika. Vislielākos pētījumus šajā nozarē veic „Kuģniecības Ekonomikas un Loģistikas institūts” (Institute of Shipping Economics and Logistics-ISL), kurš atrodas Brēmenē, Vācijā. Savā referātā par pamatu izmantoju šī institūta statistiskos datus.
Šī institūts izdod ikgadējus statistiskus izdevumus par kopējo tirdzniecības flotes attīstību un tās atsevišķiem lielākajiem segmentiem: tankkuģu floti, konteinerkuģu floti, ģenerālo kravu kuģu floti, balkeru floti, pasažieru kuģiem, kā arī ostu ekonomiskajiem rādītājiem.
Kā nākamās apskatīsim konteinerkuģu un ģenerālo kravu kuģu attīstības tendences. Konteinerkuģu skaits 2006.gada sākumā sasniedza 3514 kuģus, kuru kopējā kravnesība bija 111,6 milj. t, kas līdzinās 8,1 milj. TEU, bet ģenerālo kravu kuģu skaits sasniedza 16544 kuģus, kuru kopējā tonnāža bija 99,4 milj. t, kas vienlīdzīgs 2,0 milj. TEU. No 1996.gada konteineru kuģu flotes apjoms vairāk nekā dubultojies- pieaugums bijis 203% (dati 2006.gada sākumā). To kravnesība (izteikta TEU) 4 gadu laikā vidēji augusi par 11,4%, bet skaits salīdzinoši tikai par 6,6%. Pēdējos gados palielinājies lielo (virs 9000 TEU) konteinerkuģu skaits tirgū. Šobrīd Maersk kompānijai tiek būvēti vairāki konteinerkuģi, kas būs pasaulē lielākie. Turpretī ģenerālo kravu kuģi piedzīvojuši ļoti lēnu attīstības tempu- vidēji tikai 0,3% pieaugums gadā no kopējās ģenerālo kravu kuģu flotes kravnesības. Tai pašā laikā ģenerālo kravu kuģu kopējais skaits laika periodā no 2002.gada līdz 2005.gadam samazinājies- 1686 kuģi norakstīti un iznīcināti, kamēr tikai 1277 jauni kuģi pievienojās flotei, kas ir vidēji 22,6 gadus veca. …
