Pasaules un Latvijas darba un bezdarba līmeņa salīdzinājums

KOPSAVILKUMS
Kā tirgus ekonomikas svarīgākā problēma un makroekonomiskās nestabilitātes rādītājs bieži tiek minēts augstais bezdarba līmenis. Laikā, kad Latvija bija iekļauta Padomju Savienības sastāvā, šī problēma Latviju neskāra. Pēc PSRS sabrukuma Latvija kļuva neatkarīga valsts un tai vajadzēja pārstrukturēties no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku. Tas izraisīja darbaspēka samazināšanu gandrīz visās nozarēs. Jāatzīst, ka arī Latviju ir skārusi bezdarba problēma. No šāda aspekta interesanti salīdzināt, kāds stāvoklis nodarbinātības ziņā ir Latvijā un citās Eiropas Savienības (ES) valstīs.
Kā liecina ES statistikas biroja “Eurostat” dati, visaugstākais bezdarba līmenis 2014.gada novembrī reģistrēts Polijā (18,4%) un Slovākijā (17,3%). Abu šo dalībvalstu rādītāji gandrīz divas reizes pārsniedz ES vidējo bezdarba līmeni (8,9%). Arī Latvijā un Lietuvā bezdarba līmenis ir augstāks nekā vidēji ES – attiecīgi 9,7% un 9,6%. Mazliet labāka situācija vērojama Igaunijā, tur šis rādītājs atbilst ES vidējam rādītājam – 8,9%.
Līderes nodarbinātības veicināšanā ir Īrija, Luksemburga, Austrija un Lielbritānija. Tur bez darba ir tikai attiecīgi 4,3%, 4,4%, 4,5% un 4,5% iedzīvotāju. Šajās valstīs bezdarba līmenis ir divas reizes mazāks nekā vidēji ES.
Jāpiebilst, ka ekonomikā tiek runāts par tā saukto dabisko bezdarbu, proti, vienmēr būs cilvēki, kuri nevarēs vai negribēs strādāt. Ja bezdarba līmenis ir 2–3%, tiek runāts par to, ka šajā valstī ir pilnīga nodarbinātība.
Atgriežoties pie nodarbinātības jautājumiem Īrijā un Lielbritānijā, jāatgādina, ka šīs ir valstis, kurās pastiprināti tiek runāts par darbaspēka migrāciju. Vietējiem iedzīvotājiem ir bažas, ka strādātgribētāji no citām valstīm (visbiežāk tiek minētas jaunās ES dalībvalstis) ir ar mieru strādāt par zemāku samaksu un tādējādi spēj vietējos izkonkurēt darba tirgū. Bezdarba līmeņa analīze liecina, ka šajās valstīs, visticamāk, jau praksē pierādījies tas, ka vietējie iedzīvotāji nespēj apmierināt pieprasījumu pēc darbiniekiem un darbaspēks ir jāimportē. Pētnieki norāda, ka tuvākajā laikā visām Eiropas valstīm varētu nākties saskarties ar nepieciešamību importēt darbaspēku, jo arvien vairāk pieaug pensionāru un samazinās darbaspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits.
…