Pasaules valstu klasifikācijas un tipoloģijas raksturojums

Kopsavilkums
• Klasifikācijas un tipoloģijas mērķis būtībā ir salīdzināšana, klasificējot objektus pēc kāda kritērija rodas iespēja atrast tajos atšķirīgas, un šķietami dažādos tipos meklēt noteiktas līdzības pazīmes.
• Klasifikācijas un tipoloģijas pamatā ir noteikti kritēriji, pēc kuriem veic šo procesu. Valstu iedalījumu var veikt pēc ļoti dažādiem kritērijiem, kas veido ļoti dažādus valstu klasifikācijas un tipoloģijas veidus.
• Starptautisko publisko tiesību kontekstā saistītais galvenais valstu klasifikācijas kritērijs ir valsts iekārtas forma.
• Starptautiskajās publiskajās tiesībā pēc valsts iekārtas formas izšķir – unitāras un saliktas valstis.
• Unitāras valsts modelis ir visizplatītākais, kurš pārsvarā ir mononacionālās, kā arī teritorijas ziņā mazākās valstīs.
• Unitārā valsts iekārtā dažkārt ir vērojamas atkāpes no noteiktā – autonomi statusi kādām teritorijām, piemēram, Somijā Ālandu salas, Dānijā Grenlande, Ukrainā Krimas Autonomā Republika.
• Federācijas modelis ir izplatīts teritorijas ziņā lielās valstīs galvenokārt, tā nodrošinot efektīvāku pārvaldi neviendabīgā teritorijā.
• Federācijai starptautiskajās tiesībās ir subjekta statuss, neraugoties uz federācijas subjektu autonomiju, jo parasti arējās lietas nodotas federācijas kompetencē.
• Federācijas tiesiskais pamats un federācijas subjektu loma noteikta konstitūcijā.
• Konfederācija ir valsts iekārtas forma, kura mūsdienās nepastāv, bet tā ir efektīvā iekārta, ar kuras palīdzību, valstis saglabājot suverenitāti, var apvienoties kopīgu mērķu sasniegšanai.
• Konfederācijas gadījumā tā nebūs starptautisko publisko tiesību subjekts, subjekta statusu saglabā katra konfederācijas sastāvā ietilpstoša valsts.
…