Katra cilvēciska būtne piedzimst kā kaut kas jauns, kas agrāk nekad nav eksistējis. Katram ir dota spēja sevi apliecināt. Ikviens var būt nozīmīga, domājoša uz apzinīga būtne – panākumiem bagāta personība jeb “uzvarētājs”.
Cilvēks piedzimst jau ar iedzimtām rakstura īpašībām, bet tad nokļūst noteiktā sabiedrībā, ekonomiskā un emocionālā vidē, un katram bērnam ir konkrēti audzinātāji, kuriem ir autoritāte viņa acīs. Bērns no noteikta vecuma, kad ir sākusi veidoties apziņa, ir pakļauts aizvainojumiem un nopēlumiem, kas viņu iekšēji ievaino. Vecāki rada klimatu, kas var būt gan silts, gan auksts, tādā veidā veicinot bērna garīgo augšanu vai tieši otrādi traucējot tai.
Tā kā mēs nepiedzimstam ar gatavu iekšēju cenzoru( normu kopumu), mūsu pirmie sirdsapziņas pārmetumi, sāpju pārdzīvojumi u.c. emocijas veidojas mijiedarbībā ar vecākiem. Bērns pieņem no vecākiem arī viņu vērtību sistēmu, kas ir viens no svarīgākajiem faktoriem tālākā rakstura veidošanā. Ja bērna vecākiem ir zema pašapziņas izjūta, tad visdrīzāk arī bērns (neatkarīgi no savām spējām un apdāvinātības) to pieņēmis.
Neapšaubāmi, ka katram bērnam ir nepieciešami aizliegumi, lai veicinātu viņā sabiedriska rakstura veidošanos. Šajā audzināšanas procesā noteikti ir jāievēro mērenība, jo bērna emocionālā pasaule ir ļoti jūtīga, un to nedrīkst pārslogot ar pārmērīgo aizliegumu nastu. Pārmērīga ierobežošana noslēdz cilvēkam turpmākajā dzīvē prieka izpausmes, kā arī radoša gara tapšanu.
Tāpēc tik svarīga ir vecāku attieksme pret bērniem agrā bērnībā un visā laika periodā, kad bērns pārtop par patstāvīgu un pieaugušu cilvēku. Tālākajā darbā tiks apskatīta sakarība starp augstāk minētās audzināšanas sekām un izveidojošos cilvēka raksturu kā arī iespējamām izmaiņām.
Tas, pēc kā mēs tiecamies, kā dēļ cenšamies, kas mums pieder un ko gribam paturēt, mums ir vērtība.Svarīgākais vērtības spriedums katram cilvēkam ir spriedums par sevi pašu.Mūsu pašvērtējums ietekmē mūsu domāšanu, jūtas, mērķus, attīstību un izturēšanos, jo cilvēks rada sevi ar savām domām.
Galvenokārt, tas ko mēs domājam paši par sevi ir atkarīgs no tā, ko par mums domā citi. Bez citu atzinuma nevar rasties pozitīva pašvērtējuma sajūta.
Pirmais faktors, kas ietekmē cilvēka tapšanu par uzvarētāju ir spēja attīstīt sevī pašcieņas sajūtu.Nozīmīgi ir apzināties sevi, kļūstot par atsaucīgu cilvēku, spēt atklāt sevi apkārtējiem, nošķirt savu viedokli no citu viedokļiem, uzņēmties atbildību par savu rīcību, reāli novērtēt savas priekšrocības un trūkumus. Katram cilvēkam ir iespēja kļūt par par personu, kura tika aprakstīta, priekšnosacījums ir paļaušanās saviem spēkiem.
Cilvēkam ir jāsaprot, ka nepieciešamās spējas ir viņā pašā un ,ka viņš var uz tām droši paļauties.Ceļš uz šo apziņu ir ļoti smags un sarežģīts, jo ir jāpārvar iekšējās barjeras, aizspriedumi u.c. emocijas, kuras pildīja vispārpieņemto kritēriju funkcijas, un jāsāk pilnīgi jauna cilvēka audzināšana sevī.Lai mēs varētu atbrīvoties no nevēlamā, vispirms, ir jākonstatē ar ko visvarāk mums ir jācīnās, kuras mūsu rakstura iezīmes prasa vislielākās izmaiņas.…
