Ievads
Visas dzīvas būtnes sastāv no šūnām. Cilvēka un līdzīgu izmēru dzīvnieku organismos ir ap 100 000 000 000 šūnu, kuras visas darbojas vienā kopīgā sistēmā. Pēc definīcijas šūna ir elementāra dzīva sistēma, dzīvo organismu uzbūves un attīstības pamatvienība. Autonoma sistēma, kas patstāvīgi veic dzīvībai nozīmīgas funkcijas. Šūnas ir apvienotas audos (muskuļaudi), audi veido orgānus (muskuļus). Šūnas pakļaujas nervu sistēmas (neirālai) un ķīmiskai regulācijai.
Jau pagājušā gadsimta vidū zinātniekiem radās pārliecība, ka šūnas uzbūvē ļoti svarīga loma ir universālam molekulāram veidojumam, kuram deva nosaukumu – bioloģiskā membrāna jeb šūnapvalks. Tā ir plāna molekulu plēvīte - tauku molekulu dubultslānis, kurā iestiprināti, olbaltumvielu molekulu sakopojumi. Šūnu norobežo plazmatiskā membrāna, kas darbojas kā barjera starp šūnu un apkārtējo vidi. Šūnas plazmatiskā membrāna gan aizsargā šūnu, gan nosaka molekulu iekļūšanu šūnā un izkļūšanu no tās (regulē vielmaiņu). Membrānas šūnā sadala citoplazmu vairākās reakcijas vietās, piemēram, šūnas iekšējās membrānas apņem šūnas kodolu, vezikulas, lizosomas, mitohondrijus u.c.
1. Membrānas uzbūve
Sevišķi nozīmīga ir šūnapvalka membrānas izpēte, jo šūnas membrāna ir gan barjera, caur kuru nepārtraukti notiek mērķtiecīga - šūnas interesēm atbilstoša - vielu apmaiņa starp šūnu un vidi, gan aizsargslānis, gan šūnas “acis, ausis un deguns” – veidojums, kas nodrošina šūnas spēju informatīvi kontrolēt apkārtējo vidi un uztvert citu šūnu raidītos signālus.
Membrānu veidi:
• ārējā (šūnas apvalks). Sastāv no fosfolipīdu dubultslāņa, kurā dažādā dziļumā ir olbaltumvielu molekulas (proteīni). Apvalkā ir arī ogļhidrāti un glikoproteīni (ogļhidrātu un olbaltumvielu savienojumi)
• iekšējā (piedalās citoplazmas organoīdu veidošanā: endoplazmatiskā tīkla, goldži kompleksa, mitohondriju, lizosomu). Fosfolipīdu dubultslānis veic izolējošo funkcijuju, bet proteīni un glikoproteīni veic komunikatīvās funkcijas.
…
