-
Pasta vēsture
Pasts senajā Romā.
Pirmie, kas sāka izmantot pasta pakalpojumus un sūtīt ziņas bija senie romieši, kas īsāku vēstuļu rakstīšanai lietoja vaska tāfelītes, bet garāku vēstuļu rakstīšanai, ja tām bija jāmero tālāks ceļš, viņi izmantoja papirusa papīru (papiruss – Ēģiptes augs, niedres pasuga).
Tajos laikos Valsts pasts nepārsūtīja pilsoņu personīgo korespondenci.
Bagātie ļaudis, daudzu vergu īpašnieki, dažus no tiem nodarbināja savu vēstuļu iznēsāšanai. Viņus sauca par tabellari. Viņi ir gājuši ar kājam, jo bija jāstaiga no pilsētas uz pilsētu, kas ilga pat vairakas dienas. Arī vergiem – atrskrējējiem (viņu uzdevums bija atbrīvot ceļu, kad bagātie ļaudis ir devušies ceļojumus, tā viņi pat noskrēja ap 90 km dienā) bieži vien tika uzticēta vēstuļu piegādāšana.
Pastnieka pienākumus arī pildījis ikviens ceļotājs, tigotājs, kuģinieks un pat amatvīrs dodoties uz kādu jaunu vietu vai atgriežoties mājās.
Daži pētnieki uzskata, ka līdztekus privātiem tabellarijiem Romā bijuši arī profesionālie vēstuļu iznēsātāji. Viņiem bijušas noteiktas stāvēšanas vietas, kurās tie vajadzību vietā uzmeklēti.
Daudzas vēstules ceļā pazuda.
Vēlāk romieši izveidoja labāku pasta sakaru sistēmu. Tā uzplauka imperatora Augusta valdīšanas laikā (63. Gads pr. Kr.dz. – 14. Gads pēc Kr.dz.). Viņi izveidoja pasta sakaru ceļus, kuru kopgarums bija vairāk neka 150 000 km, tajos laikos tas bija visgarākais pasaulē. Pasts tika pārvadāts ar ratiem, kuros iejūgti zirgi. Bija vairākas stacijas, kurās mainīja zirgus.
Romas sakaru ministrs vienlaicīgi bija imperatora sardzes priekšnieks un augstākais militārais komandieris. Viņam bija padoti pastmeistari – mancepsi. Tie atbildēja par uzticēto pasta stacijas – mansio. Kaujās ievainotie un rūditie leģionāri parzināja pasta starpstacijas – mutacio, kurās mainīja zirgus.
Romas pasts pārvadāja ne tikai imperātora un aristokrātu vēstules un bagāžu, bet arī par likumā noteiktu samaksu apkalpoja Romas pilsoņus. Tātad tas bija pirmais sabiedriskais pasts.
Pasta stacijām nebija savu nosaukumu. Parasti sacīja: mansio posita in A (A punkta stacija) vai mutacio posita in B (B punkta stacija). No vārda posita (izvietojums, novietojums, militārajā terminoloģijā – dislokācija) radās termins pasts.
…
Pasts (no itāļu vārda posito – novietojums, vieta, no kuras sūtījums jāpārvieto; vieta, kurā sūtījums jāpiegādā) – iestāde (organizācija), kura organizē vēstuļu savākšanu un dažādu sūtījumu (priekšmetu, telegrammu, dokumentu, noteiktas sugas dzīvnieku u.c.) pieņemšanu, to nogādi uz norādīto vietu un izsniegšanu adresātiem, kā arī pārdod pasta vērtszīmes, sniedz pakalpojumus naudas iekasēšanai par komunāliem pakalpojumiem un tās pārsūtīšanu adresātiem, izmaksā pensijas un pabalstus, pieņem parakstīšanos uz laikraksta piegādi un preču piegādi ar pēcmaksu. Pasta sūtījumu pārvietošanai tiek izmantoti laikmetam un ģeogrāfiskajam stāvoklim atbilstoši transporta līdzekļi: ziņneši (kājāmgājēji un jātnieki), baloži, bites, zirgu un suņu pajūgi, velosipēdi, laivas, kuģi, vilcieni lidmašīnas, automašīnas, raķetes u.c.
- Kuldīgas vēsture
- Pasta vēsture
- Voltērs kā profesionāls vēsturnieks, viņa racionālisms un globālā vēstures izpratne
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Voltērs kā profesionāls vēsturnieks, viņa racionālisms un globālā vēstures izpratne
Реферат для средней школы6
Оцененный! -
Kuldīgas vēsture
Реферат для средней школы8
Оцененный! -
Vaiņodes medību kolektīva vēsture
Реферат для средней школы18
Оцененный! -
Senās Ēģiptes vēsture mācību grāmatās
Реферат для средней школы32
-
Ievads grāmatzinātnē. Pasaules grāmatniecības vēsture
Реферат для средней школы6