No vēstures izriet, ka sociāli ekonomiskās un politiskās reformas ietekmē noziedzības kvalitātes un kvantitātes pazīmes. Mūsdienu realitāte apstiprina šo tēzi. Noziedzība arvien biežāk ieplūst dažādās cilvēka dzīves darbības sfērās. Krimināltiesību likumdošanā tiek iekļauti jauni panti, kas paredz kriminālatbildību par nodarījumiem, kuri agrāk netika atzīti par noziedzīgiem. Ar sociāli ekonomiskās formācijas maiņu skaidrāk attīstījās organizētības iezīmes, kā arī korumpētība dažādos noziedzības veidos. Arvien biežāk noziegumi tiek izdarīti ar īpašu izsmalcinātību, cietsirdību un ar sabiedrībai vairāk bīstamiem paņēmieniem. Īpaši jāatzīmē vardarbīgo noziegumu pieaugumu, tai skiatā arī slepkavību, kas tiek izdarītas ar mantkārīgu motivāciju. Pie tam parādījās un sāka atttīstīties slepkavības, kas tiek izdarītas uz pasūtījuma, kā arī jaunas noziedzību kastas rašanos- pasūtījuma slepkavas.
Jāatzīst, ka pasūtījuma slepkavības šodien vēl nav pietiekami izpētītas.
Slepkavības, kā visbīstamākais no visiem noziegumu veidiem, pēdējā laikā arvien biežāk tiek izdarītas ar īpašu cinismu un cietsirdību. Dotā tendence liecina par negatīvajām izmaiņām vardarbīgo noziedznieku personību struktūrā. Pasūtījuma slepkavību pieaugums paliek bezprecedents. Svarīga loma ir viktimoloģiskajam problēmas aspektam.
Pasūtījuma slepkavību vēsturiskā analīze parādīja, ka dotā slepkavību veida saknes nāk no senās vēstures. 1990-tajos gados pasūtījuma slepkavību skaits sāka strauji augt, to attīstības dinamika bija arkārtīgi negatīva. Šī noziegumu veida latentums raisa īpašu interesi. Pasūtījuma slepkavībām raksturīgs arī mākslīgais latentums, jo liela daļa izskatāmo noziegumu, kas paliek netaklāti, paliek ar citu iepriekšēju krimināltiesisko kvalifikāciju. Sakarā ar to 1990-to gadu pirmās puses statistikas dati ir ar nosacītu raksturu., jo neatspoguļo reālo, objektīvo pasūtījuma slepavību attīstības ainu.…
