Pašvaldība nozīmē teritoriālās kopienas tiesības un spēju patstāvīgi pārvaldīt savas teritorijas iedzīvotajiem nozīmīgus jautājumus.
Latviešu valodā ir trīs līdzīgi vārdi, gandrīz sinonīmi – pašpārvalde, vietvaldība un pašvaldība. Laika gaitā katrs no šiem vārdiem ir ieguvis atšķirīgu nozīmi. Pašpārvalde ir personu apvienība, kas īsteno patstāvīgi izveidotu pārvaldi. Parasti pieņem, ka pašpārvaldei, lai tā likumīgi iegūtu varu nepieciešams likuma mandāts. (Pārvaldes sistēma, pēc kuras administratīvi teritoriāla vienība pastāvīgi realizē valsts varu savā teritorijā). Vietvaldība ir vietējā vara kādā noteiktā teritorijā. Parasti šo vārdu attiecina uz nacionālās valdības izveidotu varu. Pašvaldība ir noteiktā teritorijā dzīvojošo pilsoņu izveidota vietējā vara, kura darbojas šajā teritorijā. Dažās valstīs pašvaldības izveidošanā piedalās arī citi teritoriālās kopienas locekļi – nepilsoņi.
Latvijā pēc neatkarības atgūšanas mantojumā saņemtais administratīvi teritoriālais iedalījums nebija mūsdienu prasībām atbilstošs, tas joprojām nav piemērots izmainītajai politiskajai sistēmai un saimnieciskajai struktūrai, dzīves veidam, informācijas tehnoloģiju attīstībai u.c., tas pilnībā nenodrošina pašvaldībām uzticēto funkciju izpildi, tas rada jau tā nepietiekošo pašvaldību resursu sadrumstalotību un līdz ar to neracionālu to izmantošanu.
2008. gada 31. decembrī spēkā stājās „Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudēja Administratīvi teritoriālās reformas likums un likums „Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu”. Likums nosaka novadu administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas, administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību.
