Bērnu tiesības ir nozīmīga starptautisko cilvēktiesību sastāvdaļa, līdz ar to katras demokrātiskas valsts pienākums ir nodrošināt pienācīgu bērnu tiesību ievērošanu un aizsardzību nacionālajā līmenī. Bērnu tiesību nozīmīgumu Latvijas tiesību sistēmā apliecina to plašā integrētība gandrīz visās tiesību nozarēs, tomēr tas nenozīmē, ka Latvijā nepastāv būtiskas problēmas bērnu tiesību aizsardzībā. To apliecina, pēdējā laikā sabiedrībā aktualizējusies diskusija, vai valsts un pašvaldību institūcijas ir savu uzdevumu augstumos bērnu tiesību aizsardzībā. Joprojām daudz sūdzību par nozīmīgiem valsts un, it īpaši, pašvaldības iestāžu pārkāpumiem bērnu tiesību aizsardzībā saņem Tiesībsarga birojs1 un Bērnu un ģimenes lietu ministrija2. Problēmas aktualitāti apliecina arī, tas, ka jautājumi, kas skar bērnu tiesību aizsardzības uzlabošanu, ir iekļauti Deklarācijā par Aigara Kalvīša vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību.3
Jāņem vērā, ka liela daļa valsts pārvaldes funkciju bērnu tiesību aizsardzībā ir deleģētas pašvaldību autonomajā kompetencē un līdz ar to aktuāls jautājums ir, cik efektīvi pašvaldība veic savu autonomo funkciju bērnu tiesību aizsardzībā. Būtiska loma pašvaldības autonomās funkcijas veikšanā ir pašvaldības iestādēm un tam, kāds ir šo iestāžu sadarbības līmenis. Ar problēmām pašvaldības iestāžu sadarbībā kvalifikācijas darba autors ir saskāries arī praksē, strādājot Bērnu un ģimenes lietu ministrijas Bāriņtiesu uzraudzības un metodiskās vadības departamentā un līdzdarbojoties Resursu centra sievietēm „Marta” īstenotajā projektā „Juridiskā palīdzības sievietēm, kuras cieš no vardarbības ģimenē”.…