Kā zināms Latvijas Republikā pastāv noteikta normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhija-
Satversme, starptautiskie līgumi;
Likumu un Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi;
Ministru kabineta noteikumi;
Pašvaldību saistošie noteikumi.
Tādējādi, pašvaldību izdotie saistošie noteikumi Latvijas tiesību sistēmā ieņem zemāko vietu. Taču neatkarīgi no tā, arī šiem noteikumiem piemīt saistošs raksturs, tie tiek piemēroti noteiktā teritorijā un tie būtu jāievēro tāpat kā jebkurš normatīvs akts.
Diemžēl prakse pierāda, ka ne katrreiz pašvaldību izdotajiem saistošajiem noteikumiem tiek pievērsta vajadzīgā uzmanība gan no juristu, gan no iedzīvotāju, gan arī no pašu noteikumu izdevēju puses. Šajā darbā mēģināšu izprast kas ir pašvaldības kā tādas un centīšos izanalizēt kārtību, kādā tiek izdoti un stājas spēkā pašvaldību izdotie saistošie noteikumi, īpaši pievēršot uzmanību šā jautājuma tiesiskajai reglamentācijai.
Par pašvaldību pieņemts uzskatīt vietējās lēmējvaras un izpildinstitūciju kopumu.
Latvijas Republikas 1994. gada 19. maijā. pieņemtajā likumā “ Par pašvaldībām ” ir teikts, ka pašvaldība ir valsts vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības – domes ( padomes ) – un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju, kā arī likumā paredzētajā kārtībā Ministru kabineta doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.
Īstenojot vietējās varas un pārvaldes funkcijas, pašvaldība ir publisko tiesību subjekts, bet privāttiesību jomā tām ir juridiskas personas tiesības.
Pašvaldību raksturo šādi elementi:
noteikta administratīvā teritorija;
patstāvīgi iedzīvotāji;
pilsoņu ievēlēta lēmējinstitūcija – dome ( padome );
pilsoņu ievēlēts vai domes ( padomes ) iecelts izpildvaras vadītājs;
patstāvīgs budžets un tiesības iekasēt vietējos nodokļus un nodevas;
Atkarībā no pašvaldību uzraudzības pakāpes daudzās pasaules valstīs pārsvarā ir divu veidu pašvaldības sistēmas – uzraudzības jeb centralizētā un decentralizētā. Decentralizētā sistēma, salīdzinot ar uzraudzības sistēmu, ir demokrātiskāka. Jāmin arī, ka lielākā daļa valstu pašvaldības darbojas divos teritoriālās pārvaldes līmeņos, bet dažās valstīs tikai vienā līmenī.1 Katrs pašvaldības līmenis veic savas pašvaldības likumos noteiktās funkcijas. …
