Pašvaldību teritorijas plānojums nozīmē, ka teritorijas plānojums tiek pieņemts pilsētas domes, pagasta padomes vai novada domes sēdē un attiecīgajā pašvaldībā iegūst vietējā likuma spēku.
Savukārt, saskaņā ar 18.12.2008. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 1. pantu, kas noteic, ka: ”Administratīvā teritorija ir Latvijas teritoriālā iedalījuma vienība, kurā pašvaldība savas kompetences ietvaros realizē pārvaldi.”
Tādējādi interpretējams, ka Pašvaldības teritorija ir administratīva teritorija.
Turklāt teritorijas plānojumu izstrādā ar perspektīvu vismaz uz divpadsmit gadiem, tāpēc pašvaldības iedzīvotājiem jo sevišķi svarīgi ir piedalīties tik ilgstošu noteikumu sagatavošanā un apspriešanā. Pašvaldībai, pieņemot turpmākos lēmumus pagasta teritorijas attīstībā, obligāti ir jāievēro teritorijas plānojuma prasības. Teritorijas plānojuma nozīmīgākās daļas: teritorijas atļauto izmantošanu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus — pašvaldība pieņem un apstiprina kā pašvaldības saistošos noteikumus, kas sastāv no vairākām sadaļām.
Teritorijas plānojuma izstrādē ievēro detalizācijas principu, kas nodrošina, ka teritorijas plānošana nacionālajā, plānošanas reģionu, rajona un vietējo pašvaldību līmenī tiek paredzēta ar atšķirīgu detalizācijas pakāpi, pie tam teritorijas plānojumu vienotā sistēma nozīmē to, ka katra zemākā līmeņa teritorijas plānojums ir ar arvien lielāku detalizācijas pakāpi, pie tam – detalizē augstāka līmeņa teritorijas plānojumu. No detalizācijas principa netiešā veidā izriet arī savstarpējās atbilstības prasība, proti, katram zemāka līmeņa teritorijas plānojumam ir jāatbilst un jāņem vērā augstāka līmeņa teritorijas plānojumā noteiktās attīstības iespējas, virzieni un aprobežojumi, noteiktās prasības, teritorijas un objekti.
Teritorijas plānojumā tiek iekļauta šāda informācija :
1.Teritorijas plānojums sastāv no paskaidrojumu raksta, kas sniedz informāciju par:
