1994. gada 19. maijā Latvijas Republikas Saeima pieņēma likumu Par Pašvaldībām.
Ar to arī ir saistīts mans kursadarbs gan tiešā gan netiešā nozīmē. Tiešā nozīmē tāpēc, ka bez šī likuma nepastāvētu ne pašvaldības kā tādas, ne arī nolikumi, kas ļautu tām būt par juridiski pilnvarotām rīkoties ar savu kustamo un nekustamo īpašumu. Kursadarbā ir apskatīts gan Likums par Pašvaldībām un tā papildinājumi un labojumi, gan arī atsevišķu pašvaldību nolikumi (šajā gadījumā ir apskatīts Liepājas pilsētas Domes nolikums).
Autors apskata to, kā Saeimas likums ir adaptēts vietējās pašvaldībās, kas atbilst likuma prasībām un kas neatbilst. Jāpiemin arī aptauja, kas veikta šā gada maijā – jūnijā. Tajā ir apkopotas ziņas par to, ko domes darbinieki domā par esošo situāciju un savu darba atmosfēru. Protams aptauja nav nekāda lielā un uz īpašu ievērību nepretendē, lai gan tajā ir parādīta konkrētā attieksme no darbinieku puses.
Diemžēl ekonomiskā situācija valstī un Krievijas ekonomiskā krīze ir skārusi Liepājas pilsētu un it sevišķi Domes struktūras. Šī kursadarba autors nav iekļāvis kursadarbā pēdējās izmaiņas likumdošanā un Domes komisijās.
Pirmkārt, Latvijā ir divu veidu pašvaldības:
1) vietējās pašvaldības - pilsētu, pagastu pašvaldības;
2) rajonu pašvaldības.
Vietējā pašvaldība ir valsts vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības - domes (padomes) - un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju, kā arī likumā Par pašvaldībām paredzētajā kārtībā Ministru kabineta doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses. …
