Kad es izvēlējos patstāvīgā darba tēmu, es pakļāvos patlaban aktuālākai tēmai politiskajā un valsts dzīvē – 2001.gada 11.martā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Šīs būs jau otrās pašvaldību vēlēšanas, kurās gatavojos piedalīties, bet tikai pirmās, kurās man būs jāizdara sava izvēle, jo, dzīvojot Ventspilī, tur radušās situācijas rezultātā uz vienpadsmit deputātu vietām kandidēja tikai vienas partijas pārstāvji. Šobrīd, dzīvojot Rīgā, es patiesi izjūtu pirmsvēlēšanu ažiotāžu un sāku saprast, cik ļoti nozīmīga katras pilsētas, rajona vai pagasta dzīvē ir vietējo izpildinstitūciju vēlēšanas, jo no tām būs atkarīga nākotne tuvākajiem četriem gadiem. Šis darbs man palīdzēs izprast pašvaldību funkcijas un kompetences, kā arī likumdošanu, kas ar to ir saistīta.
Atbilstoši Vispasaules deklarācijai par vietējām pašvaldībām vietēja pašvaldība nozīmē vietējās varas institūciju tiesības un pienākumus regulēt un vadīt publiskās lietas vietējo iedzīvotāju interesēs, nesot par to atbildību.
Īstenojot vietējās varas un pārvaldes funkcijas, pašvaldība ir publisko tiesību subjekts, bet privāttiesību jomā tām ir juridiskas personas tiesības.
Pašvaldības raksturo šādi elementi:
noteikta administratīvā teritorija;
patstāvīgi iedzīvotāji;
pilsoņu ievēlēta lēmējinstitūcija – dome (padome);
pilsoņu ievēlēts vai domes (padomes) iecelts izpildvaras vadītājs;
patstāvīgs budžets un tiesības iekasēt vietējos nodokļus un nodevas;
Atkarībā no pašvaldību uzraudzības pakāpes daudzās pasaules valstīs pārsvarā ir divu veidu pašvaldības sistēmas – uzraudzības jeb centralizētā un decentralizētā. Decentralizētā sistēma, salīdzinot ar uzraudzības sistēmu, ir demokrātiskāka. Jāmin arī, ka lielākā daļa valstu pašvaldības darbojas divos teritoriālās pārvaldes līmeņos, bet dažās valstīs tikai vienā līmenī.1 Katrs pašvaldības līmenis veic savas pašvaldības likumos noteiktās funkcijas.…
