Visās valstīs bez iepriekš apskatītā varas dalījuma likumdevējvarā, izpildvarā un tiesu varā pastāv vēl arī cits dalījums varas līmeņos – centrālajā varā un vietējā varā jeb pašvaldībā.
Pašvaldības ir kādas konkrētas teritorijas iedzīvotāju izveidotas lēmējvaras un izpildvaras institūcijas, kas lielākā vai mazākā mērā pilda valsts funkcijas, kā arī risina vietējās sabiedrības vajadzības konkrētajā teritorijā.
To, kāpēc pastāv dalījums varas līmeņos un kāda ir tā forma, nosaka vairāki faktori.
Pirmkārt, vēsturiskās tradīcijas. Cilvēki kopš senseniem laikiem ir veidojuši varas institūcijas, lai risinātu politiskās problēmas – varas dalīšanu, aizsardzību un drošību, ienākumu pārdali, sabiedriskā darba organizāciju, veco un nespējīgo sabiedrisko locekļu aprūpu utt.. cilvēku kopiena, kas dzīvoja tiešā savstarpējā saimnieciskajā mijiedarbībā noteiktā teritorijā, veidoja savu pašpārvaldi saskaņā ar kopējām vajadzībām. Vairums mūsdienu Eiropas pilsētu, ciemu un novadu ir daudz senāki nekā modernajām valstīm, kuru sastāvā ietilpst, un arī to pārvaldes institūciju vēsture sniedzas daudzos gadsimtos vai pat gadu tūkstošos. Visbiežāk, veidojot mūsdienu valstu politiskās struktūras, teritoriālā pašvaldību tradīcija ir ņemta vērā gan nosaukumos, gan teritoriālajā plānojumā, gan funkciju un uzdevumu sadalē.
Otrkārt, pašvaldība ir būtiska demokrātijas pazīme. Valsts kā lielas politiskās sistēmas dalīšana daļās un autonomijas piešķiršana šīm daļām savu lietu kārtošanā atbilst tradicionālajai valsts teritorijai.…