Pašvaldību vēlēšanu kārtība un īpatnības

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi Latvijā valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai. Viens no veidiem, kā tauta var īstenot savu varu, ir brīvas un demokrātiskas vēlēšanas1.
Visās demokrātiskās valstīs bez centrālās varas un pārvaldes institūcijām izveidotas un darbojas pašvaldības. Pirms runāt par pašvaldību vēlēšanām, ir jāiepazīstas ar pašu pašvaldību jēdzienu. Par pašvaldībām ir pieņemts uzskatīt vietējās lēmējvaras un izpildinstitūciju kopumu.
Vietējā pašvaldība ir vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības — domes — un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju, kā arī likumā paredzētajā kārtībā Ministru kabineta doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses2.
Pašvaldības ir pilsētas dome, novada dome un pagasta padome. Šogad Latvijā notika pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma, pēc kuras mazās pašvaldības apvienojās lielākās pašvaldībās jeb novados. Pēc šā gada pašvaldību vēlēšanām ir izveidojušās divu veidu pašvaldības – republikas pilsētu domes un novadu domes.
Pašvaldības var tikt izveidotas tās:
ievēlot;;
ieceļot;
apstiprinot.
Augstākā tiešās iedzīvotāju gribas izpausme ir vietējo pašvaldību institūciju vēlēšanas3.
Ko saprotam ar vēlēšanām? Vēlēšanas ir viss izplatītākais politiskas līdzdalības veids – procedūra, kurā visi iedzīvotāji vai to daļa ar balsošanu izlemj, kam uzticēt kādu amatu.
Pašvaldību vēlēšanas no Saeimas vēlēšanām atšķiras ar to, ka katras pašvaldības administratīvā teritorija veido vienu vēlēšanu apgabalu – pēc pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas pašvaldību vēlēšanās pavisam ir 118 vēlēšanu apgabali – 109 novadi un 9 republikas pilsētas. …