Pašvērtējums ir ļoti subjektīvs, personisks mūsu psihes veidojums. Tas lielā mērā ataino apzinātu priekšstatu sistēmu par sevi. Pamatojoties uz šo sistēmu, veidojas visas attieksmes – gan ar apkārtējo vidi un citiem cilvēkiem, gan ar sevi pašu. Pašvērtējums ietekmē personības tapšanu. Cilvēka darbības vienmēr korelē ar viņa priekšstatiem par sevi, vai priekšstatu, kādam viņam jākļūst. Pašvērtējums regulē cilvēka uzvedību, nosaka kā viņš rīkosies konkrētā situācijā, palīdz apzināties savu vietu dzīvē, pareizi izvēlēties profesiju, izprast savu sociālo statusu grupā, regulē saskarsmi ar cilvēkiem, interpretē citu cilvēku darbību, tas nosaka viņa sociālās gaidas un ir pamats jebkura lēmuma pieņemšanai. Pašvērtējums ietekmē personīgās veiksmes un neveiksmes. No tā ir atkarīga cilvēku tieksme pēc pašpilnveides. Tikai tāds indivīda attīstības līmenis, kad viņš apgūst vispatiesāko sevis izpratni, raksturo viņu kā nobriedušu personību. Tādēļ viena no galvenajām problēmām ir adekvāta priekšstata par sevi veidošanās un veidošana. Bagātīgu informāciju par pusaudžu personību attīstības psiholoģijā sniedz pasaulē pazīstami psihologi A.Adler, Dž.Boulbijs, D.Elkoņins, E.Eriksons, I.Kons, Ž.Piažē, Ļ.Vigotskis. Amerikāņu psihologs T.V.Dembo ir izstrādājis projektīvo metodi, ar kuras palīdzību var analizēt cilvēka pašvērtējumu. Rietumu psihologu E.Fromma, E.Eriksona, K.Hornija un austrumu psihologu Ļ.Vigotskis, S.Rubinšteina, A.Ļeontjeva darbos analizēta personības veidošanās – izturēšanās stereotipu, ieviržu – atkarībā no kultūrvēturiskās vides.…