Tāpat svarīgi ir saglabāt patapinātās lietas īpašuma iegādes un piederības apliecinošus dokumentus, kā arī gadījumos, ja patapinājums notiek uz mutiskas vienošanās pamata, vēlams, lai tas notiktu liecinieku klātbūtnē.
Manuprāt, ja tiek ievēroti šie paši nepieciešamākie nosacījumi, strīdu rašanās iespēja ir maz iespējama.
Strīdu, kas radušies patapinājuma rezultātā, risināšana sākotnēji notiek uz patapinājuma dalībnieku sarunu pamata. Iespējams, ka šādi tiek atrisināta liela daļa strīdu, jo kā jau minēju, patapinājums parasti notiek labi pazīstamu un uzticamu cilvēku starpā. Tikai tādos gadījumos, ja savstarpējo pārrunu rezultātā nav iespējams rast risinājumu strīda izšķiršanai, patapinājuma dalībniekiem ir jāvēršas ar prasību tiesā, kur strīds tiek risināts atbilstoši Civillikuma un Civilprocesa likuma prasībām.
Secinājumi
Pie patapinājuma līguma mutiskas vai rakstiskas slēgšanas ir jāievēro dažas, taču ļoti būtiskas nianses:
- patapinājums ir lietas bezatlīdzības nodošana;
- patapinājuma ņēmējam ir jāatdod lieta patapinātājam pēc līguma darbības beigām;
- neviena no pusēm nedrīkst nodarīt kaitējumu patapinātajai lietai, tādejādi kaitējot patapinātājam vai patapinājuma ņēmējam.
Ļoti svarīgs priekšnoteikums, lai patapinājums būtu veiksmīgi noslēgts, manuprāt, ir noteikt pušu atbildību par patapinājuma priekšmetam nodarīto kaitējumu.
Ievērojot šos principus, patapinājums ir samērā vienkāršs tiesību institūts, taču šādu patapinājuma attiecību juridiski pareizai noformēšanai svarīgi ir noslēgt maksimāli precīzi detalizētu rakstveida līgumu to apstiprinot pie notāra, tādejādi tiktu izslēgtas strīdus situācijas.
…