1. PATĒRĒTĀJS KĀ EKONOMIKAS SASTĀVDAĻA
Ikvienā nav tāda brīža, kad cilvēks nebūtu iesaistīts saimnieciskajā apritē. Pat miegā cilvēks saņem un patērē ekonomiskos resursus un izmanto pakalpojumus (siltumenerģiju, telpu un pajumti, elektrisko enerģiju, ūdens u.c.) šeit cilvēks ir pircējs. viņa loma mainās tad, kad viņš nonāk savā darba vietā un kļūst ražotājs. Trešā iespējamība vai loma parādās tad, ja cilvēks ir rīcības nespējīgs vai nenodarbināts. Tie ir apgādājamie.
Mūsu ikdiena sastāv no saimniecisku / ekonomisku lēmumu pieņemšanas un ekonomisku norišu ķēdes. Šo norišu summa vienas valsts ietvaros tiek saukta par valsts tautsaimniecību jeb ekonomiku.
Ikdienā domāt par saimnieciskām norisēm valstī nozīmē vienlaicīgi domāt arī par paša eksistenci un izdzīvošanu un otrādi. Reizē tā ir valstiska un personīga lieta.
Daudzus saimnieciskos procesus cilvēks ikdienā pārdzīvo kā nemitīgi atkārtojošos, pašsaprotamus procesus, par kuriem īpaši nedomā.
Arī skolā mācību un ārpusklases nodarbību laikā skolēns ir patērētājs un izmanto resursus un pakalpojumus (skolas telpas, mēbeles, pārtiku, skolotāju zināšanas un psihisko enerģiju u.c.).…