Šobrīd Latvijā ļoti strauji attīstās kreditēšanas tirgus. Tas autoru rosinājis veikt izpēti attiecībā uz patēriņa kreditēšanu, jo patēriņa kredīti ir nenodrošināti kredīti, kas nozīmē, ka aizdevējam ir paaugstināts risks zaudēt aizdoto pamatsummu un negūt peļņu, ja aizņēmējs neilda savas saistības. Temata aktualitāti noteica arī dažādas publikācijas par „neprātīgo kreditēšanu” presē. Lai gan patēriņa kredīti, salīdzinot ar hipotekārajiem kredītem, ir nelielas summas, tomēr sasniedzot zināmu apjomu, arī šīs nelielās summas atstāj ietekmi uz tautsaimniecību.
Šī kursadarba mērķis ir izpētīt kādus patēriņa kredītus piedāvā bankas, kādi riski saistīti ar patēriņa kreditēšanu, kā arī, kā šie riski ietekmē aizdevēju. Ši mērķa sasniegšanai autoram bija jāizpilda sekojoši uzdevumi:
dažādu kredītdevēju piedāvajumi patēriņa kredītu sektorā;
izmaiņas patēriņa kredītu tirgū laikā no 2000. gada līdz 2005. gadam;
kreditēsanu regulējošās likumdošanas un iestāžu apzināšana;
patēriņa kredītu tirgus dalībnieku kredītportfeļu struktūras izpēte;
patēriņa kredīta tirgus dalībniekus ietekmējošo risku izpēte;
patēriņa kredītu risku ietekmes uz kredītportfeli izpēte;
maksājumu kavējumu iemeslu faktoru identificēšana.
Darba pirmajā daļā autors pētīs kādus patēriņa kredīta veidus piedāvā Latvijas banku sistēmā darbojošās bankas, kādas likumdošanas normas regulē banku darbību Latvijā. Savukārt darba otrajā daļā autors apzinās patēriņa kredītu tirgus dalībniekus banku sistēmas ietvaros un to strukturālās pārmaiņas, kā arī riskus, kas ir saistīti tieši ar patēriņa kredītņēmējiem. Darba trešajā daļā autors noteiks patēriņa kredītu riskus, to ietekmi uz kredītportfeli izmantojot Latvijas banku sistēmas bilances rādītājus laika posmā no 2000. gada līdz 2005. gada 31. decembrim. Attiecīgais periods izvēlēts tāpēc, ka 2000. gadā sāka pazemināties hipotekāro kredītu fiksētās un mainīgās procentu likmes. Šajā laika posmā arī straujāk sāka attīstīties patēriņa kredītēšana, jo cilvēki bija atguvuši uzticēšanos bankām, kā arī bakas sāka aktīvi piedāvāt savus pakalpojumus, kļūstot mazāk konservatīvas attiecībā uz reklāmu.
Lai novērtētu banku sistēma kopējo kredītportfeli, autors izmantoja M. Kudinskas darbā „Komercbanku riski un to atbilstība pašu kapitālam” piedāvātos kredītportfeli raksturojošos rādītājus. Rādītaju analīzei autors izmantoja arī D.Šķilteres un J. Krasta izstrādātos metodiskos norādījums laboratorijas darbu izpildei kursā „Pieprasījuma prognozēšana”. Analizējot maksājumu kavējumus, autors aplūkos makroekonomiskos datus saistībā ar kredītportfeli raksturojošiem rādītājiem. Šī darba tapšanas laikā autors lasīja arī Bāzeles komitejas izstrādātos kapitāla pieteikamības novērtēšanas un kapitāla satandara noteikumus, kas plašāk pazīstami kā „Basel II” noteikumi.
Darba pielikumā autors ir pievinojis kredītportfeļa kvalitātes raksturojošo rādītaju aprēķinus, aprēķinos izmantotos datus un aprēkinu grafiskos attēlojumus.
Autora darbu ierobežoja literatūras par patēriņa kredītiem trūkums. Autors neatrada pieejamu literatūru, kurā būtu analizēti vai apskatīti tieši patēriņa kredīti, ar tiem saistītie riski, iespējamie risinājumi risku samazināšanai tieši patēriņa kreditēšanas jomā.
…
