Jupiters ir lielākā Saules sistēmas planēta, kuras masa aptuveni divas reizes pārsniedz visu pārējo planētu kopīgo masu. Jupiters ir pavisam savādāks nekā pārējās Zemes grupas planētas, zināmā mērā tas atgādina līdz galam neizveidojušos zvaigzni, jo sastāv galvenokārt no ūdeņraža (75%) un hēlija (25%). Taču, lai šīs planētas dzīlēs varētu sākties kodoltermiskās reakcijas, Jupitera masai jābūt ap 100 reizes lielākai nekā tā ir īstenībā. Interesanti ir matemātiskās modulēšanas rezultāti, ka, ja Jupitera masa tiktu pakāpeniski palielināta (pievienojot ūdeņradi un hēliju), tad tā izmēri gandrīz nepalielinātos, pieaugtu tikai blīvums. Tādejādi, Jupitera izmērs ir tuvu maksimāli iespējamam gāzu planētu izmēram.
Jupiteram ir divi atšķirīgi diametri – ekvatoriālais diametrs (142984 km) un polārais diametrs (133708 km), jo kā jau ātri rotējošai gāzu un šķidrumu lodei (rotācijas periods ap asi ir aptuveni 0,41354 diennaktis), tam ir ievērojams saspiedums. Planēta kustas ap Sauli pa orbītu ar nelielu ekscentricitāti (e=0,0483), aptuveni 778330000 km (5,2028 AU) attālumā no tās. Jupitera apriņķošanas periods ap Sauli ir 4332,71 dienas, bet vidējais orbitālais ātrums sastāda 13,07 km/s. Jupitera orbītas slīpums pret ekliptiku ir 1,308 grādi, bet tā rotācijas ass veido 3,13 grādu lieku leņķi ar planētas orbītas plaknes normāli. Brīvās krišanas paātrinājums uz Jupitera šķidrās (vai pusšķidrās) virsmas ir aptuveni 22,88 m/s ,kaut gan arī šīs gāzu planētas vidējais blīvums ir tikai 1,33 g/cm .…
