Pedagoģijā nevar nodalīt mākslu no zinātnes – tās visu laiku pārklājas, mijiedarbojas un papildina viena otru. Varbūt pedagoģijas terminos, grāmatās šīs divas lietas ir atdalītas un nošķirtas, bet diemžēl praksē tās ir nešķiramas. Pedagogs nevar tikai skaisti runāt un neko nemācīt (vai pat nezināt), kā arī pedagogs nevar būt stagnāts, kas auksti izstāsta tēmu – cilvēks bez emocijām.
Ja saista pedagoģiju ar skolotāja darbību, tad jāsaka, ka no zinātnes viedokļa skolotājs ir teorētiķis, savukārt no mākslas viedokļa – mākslinieks.
Pedagoģija „kā zinātne noskaidro audzināšanas uzdevumu, mērķi, metodes”. [, 57. lpp.]
Pedagoģiju kā patstāvīgu zinātni sāka uztvert un izdalīt tikai 17. gadsimtā, kad tā „atdalījās” no filozofijas. Tātad, pedagoģija ir salīdzinoši jauna zinātne, kuras „radītājs” ir Frānsiss Bēkons (1561 – 1626). [, 7-9 lpp.]
Pedagoģija kā zinātne ir vienota sistēma. Tā ir sistēma, kas radīta balstoties uz jautājumu ‘kā?’ (kā labāk, kā vieglāk, kā pareizāk u.tml.). Piemēram, skolās (it sevišķi matemātikā) pārsvarā tiek lietota „no vieglākā uzdevuma uz grūtāko” sistēma.
Pedagoģijas zinātne rada teorijas, apkopo vēsturi, faktus un informāciju, tā izvērtē mērķus un līdzekļus – respektīvi, atvieglo pedagogu-mākslinieku praktisko darbu.
Pedagoģijai kā zinātnei ir arī saikne ar citām zinātnēm, piemēram:
psiholoģiju;
filozofiju;
bioloģiju;
socioloģiju
ekonomiku;
politiku;
medicīnu;
vēsturi;
tiesību zinātni u.c.
Tādas zinātnes kā ekonomika un tiesību zinības palīdz pedagoģijai izvirzīt mērķus un uzdevumus, kas jārealizē. Psiholoģija palīdz izveidot jaunas pieejas, jaunas mācību metodes.
Kā spilgts piemērs jāmin pedagoģijas saistība ar anatomiju un medicīnu, it sevišķi, ja ir runa par pirmskolas vai sākumskolas pedagogiem. Manuprāt, svarīgi ir mācēt sniegt pirmo neatliekamo medicīnisko palīdzību, lai nav tā, ka bērnam notikusi nelaime, bet pedagogs nezina, ko darīt.
Katrai zinātnei ir savs pētāmais objekts un tāds ir arī pedagoģijai – cilvēks. Tātad pedagoģijas zinātne pēta un analizē cilvēku, tā likumsakarības un īpatnības, lai vēlāk iegūtos pētījumus pielietotu praksē. …
