Pedagoģijas priekšmets kā zinātne

Civilizētas sabiedrības galvenā eksistences funkcija ir jaunas paaudzes veidošana. Lai nekad uz šīs planētas neizzustu civilizācija, šajā pasaulē ienāk bērns. Tas ir katra cilvēka laicīgās dzīves sākums. Bērns ir skaistākais, kas cilvēku dzīvē var ienākt, jo bērns ir tas, kurš cilvēku attīstībā sniedz neaizstājamas sajūtas un liek uz dzīvi paskatīties ar savādāku skatienu. Pastāv uzskats, ka bērni paši izvēlas savus vecākus sev vien zināmajā laikā un atnāk pie viņiem arī sev vien zināmajā laikā. Tātad bērns vecākiem ir jāuztver kā dāvana un vienlaicīgi arī kā pārbaudījums, jo tieši viņiem ir uzticēts būt blakus mazajam cilvēciņam viņa dzīves ceļa sākumā, un no vecākiem ir atkarīga bērna attīstība un ienākšana sabiedrībā kā tās pilntiesīgam pārstāvim.
Atkarībā no sociālās stratifikācijas katram bērnam var būt atšķirīgs individuālais attīstības līmenis katrā vecuma posmā un katrā dzīves gadā, ko ietekmē dzīves apstākļi, etniskā piederība, kultūras vērtības, klimatiskā zona un citi faktori. Visā bērna dzīves laikā norisinās bērna attīstības process, kura gaitā notiek dažāda veida fiziskas, psihiskas, kvalitatīvas un kvantitatīvas izmaiņas. Pēdējos gadu desmitos notiek paātrināta jaunās paaudzes attīstība jeb akcelerācija. Labvēlīgi dzīves apstākļi, pareizs dzīves veids, medicīniskā aprūpe un dažādas sociālās garantijas nodrošina un paātrina fizisko attīstību, savukārt garīgo attīstību paātrina daudzveidīgie informācijas avoti. Katram vecuma posmam piemīt savas tipiskās attīstības īpatnības. Personības attīstību ietekmē gan iedzimtība, gan vide kā attīstības faktors, gan sabiedrības audzinošā loma, vecuma periodizācija un katra individuālās īpašības.
…