Kritēriji pedagoģiskās teorijas izvērtējumam netika atrasti, tāpēc es mēģināju izveidot savus kritērijus, uz kuriem balstījos pedagoģisko teoriju analizē un sava holistiskā modeļa izveidē. Manuprāt kritēriji varētu būt šādi:
1. pedagoģiskās teorijas aktualitāte (idejas, laika konteksts, filozofiskais un metodoliģiskais konteksts, stratēģija, ped.teorijas saistība ar sociāli-politisko stāvokli, ar dzīvi, kulturālais aspekts, tradīcijas u.c.);
2. koncepcijas savdabīgums un novitāte;
3. koncepcijas realizācijas ceļi;
4. psiho-pedagoģiskais aspekts, kulturālais aspekts (humāna ievirze, saskarsmes stils, motivācija u.c.) ;
5. pedagoģiskās teorijas mērķu un uzdevumu skaidrība un precizitāte, zinātniskā un praktiskā nozīme, mērķu un uzdevumu mijiedarbība ar mācību saturu, mijiedarbība skolotāja ar skolēniem, saistība ar dzīvi;
6. pedagoģiskās tehnoloģijas, argumentāte (аргументированность) pedagoģisko instrumentu izvēlē mācību- audzināšanas procesā;
7. piedāvāto tehnoloģiju izmantošana (metodika, paņēmieni u.c.- simboliskais konteksts), rezultatīvie radītāji (paradigma, konteksts, mācību procesa organizācija, pieredze, vērtības u.c.), personiskais aspekts ;
8. pedagoģiskās pieredzes komponentu piedāvājumi (stundu izstrādāšana, didaktiskais materiāls u.c.) ; ped.teorijās efektivitāte.
Problēmas, kas saistītas ar izglītības stratēģiju ir ļoti daudz (metodoloģiskajas, organizatoriskajas u.c.). Inovācijas procesi, kas notiek mūsdienu pedagoģijas izglītības sistēmā, īpaši asi nostāda jautājumu par personības sagatavošanu turpmākajai dzīvei, par pedagoģiskās darbības stratēģijas pilnveidošanu personības sagatavošanā, lai tā būtu augsti izglītota, intelektuāli un emocionāli attīstīta, kas spēj ne tikai integrēties sabiedrībā, bet arī pilnvērtīgi dzīvot mainīgajos apstākļos.…