Pētījuma aktualitāte
Cilvēka dzīve ir nepārtraukts process, kura būtiska sastāvdaļa ir komunikācija jeb
saskarsme. Lielākā daļa ikdienas kustību, skatienu, žestu un pieskārienu ir „saruna”, kas kautkādā mērā ietekmē indivīda apkārtējo vidi un cilvēkus.
Savstarpējā saskarsme pēc būtības ir ļoti komplicēts process, kura kvalitāte un progress
atkarīgs no dažādiem būtiskiem faktoriem: saskarsmes dalībnieku saskarsmes prasmēm,
inteliăences, (darbā) profesionālās kompetences un katras personības individuālajām īpašībām
– temperamenta un rakstura.
Skolēna un skolotāja saskarsme ir viens no aspektiem, kurš veicina vai gluži otrādi –
traucē veiksmīgu pedagoģiskā procesa norisi. Lai organizētu mācību procesu, kurš orientēts
uz skolēna mācīšanos un progresu, pedagogam jāprot pielietot ne tikai atbilstošas metodes un
mācību darba organizatoriskās formas, bet arī jāiedvesmo, jāiedrošina un jāmotivē (jācenšas
motivēt) ar savu personību, labvēlīgu attieksmi un runu.
„Katram ir svarīgi uzticēt kādam savus pārdzīvojumus – gan pozitīvos, gan negatīvos.”
[16] Nereti vidusskolas skolotājs vismazāko uzmanību pievērš tieši saskarsmei ar skolēnu,
tādējādi izraisot pretēju reakciju vēlamajai. Jebkurā vecumā skolēnam ir vajadzīga saskarsme
ar draugiem, klasesbiedriem un skolotāju, kura personā viņš meklē atbalstu un sabiedroto.
Būtiskākais iemesls, kādēļ bakalaura darba temats ir saistīts ar saskarsmes veidošanos,
ir darba autora personīgā interese un vēlme nākotnē šo tematu pētīt padziļināti, jo, pasniedzot
austrumu cīņas ļoti dažāda vecuma audzēkņiem, autors ir sastapies ar dažnedažādām
saskarsmes problēmām, kuras ne vienmēr ir varējis pilnīgi atrisināt.
Svarīgi ir apzināties, ka pie neveiksmēm saskarsmes procesā visbiežāk nav „vainīgs”
(un meklēt vainīgos vispār nevajag) tikai viens saskarsmes partneris, jo saskarsme pārsvarā ir
divpusējs process, kura laikā partneri savstarpēji mijiedarbojas, tātad – attiecīgi reaăē viens uz
otra komunikācijas paņēmieniem. Ņemot vērā to, ka saskarsme ir process, pēc kura tiecas
jebkurš cilvēks, lai apmierinātu savas sociālpsiholoģiskās vajadzības, ir interesanti izanalizēt
un salīdzināt dažādus teorētiskos avotus ar praktiskiem novērojumiem, kas ne vienmēr sakrīt.
Gan darba autora novērojumi, gan veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka ir daĜa indivīdu,
kuru saskarsmi nevar pamatot ar kādām konkrētām definīcijām vai likumībām. Ar to jārēėinās
arī pedagogiem, jo jebkurš bērns ir īpašs, ikviens ir individualitāte, personība un ikviens ir ar
„īpašām” vajadzībām. Katram audzēknim vajadzīga individuāla un personiska attieksme, un
tās viena no sastāvdaļām ir saskarsmes „netaustāmā” daļa, respektīvi – neverbālā
komunikācija un tās veidi, kuru pārsvarā visi teorētiskajā pētījumā analizētie autori min kā
svarīgāko saskarsmes komponenti.…
