Pektīnu satura fotometriskā noteikšana ābolu sulās

IEVADS
Mūsdienās arvien vairāk tiek runāts par vienu no augu izcelsmes pārtikas sastāvdaļām- pektīna savienojumiem. Pēdējā laikā pieaug pārtikas piedevu, kam piemīt aizsargājoša, diētiska un ārstnieciska – profilaktiska loma visiem iedzīvotāju slāņiem. Pektīns ir viens no visefektīvākajiem, visdrošākajām un neaizstājamajām pārtikas piedevām, kas ir atļautas lietošanai daudzās valstīs, tajā skaitā Latvijā.

Lai metode ieņemtu atbilstošu vietu kvalitātes sistēmā un garantētu precīzus un ticamus rezultātus, tā ir jāvalidē. Metodei ir ne tikai labi jādarbojas, bet tai ir jābūt arī pietiekoši ekonomiskai gan reaģentu, gan izpildītāja patērētā laika ziņā. Metodei jābūt arī atkārtojamai, lai to varētu izmantot citi analītiķi citā laboratorijā, izmantojot piemērotu aparatūru.

Darba mērķis – noteikt pektīnu daudzumu Latvijas un importa sulās, papildus nosakot fotometriskās metodes raksturojošos lielumus.
Darba uzdevums –dokumentēt metodes atbilstību kopējo pektīnu savienojumu satura noteikšanai un apkopt pētāmo sulu iegūtos rezultātus.

1. LITERATŪRAS APSKATS
1.1. Pektīnu iedalījums un vispārīgais raksturojums
Pektīni pieder pie dabasvielu klases organiskajiem savienojumiem ogļhidrātiem. Ogļhidrātus parasti iedala monosaharīdos un to polikondensācijas produktiem – polisaharīdiem. Polisaharīdi ietilpst cilvēka organismā sastāvošo balastvielu saturā, kuri būvēti no vairāk vai mazāk liela monosaharīdu komponentu skaita. Pektīni, kuri pieder homopolisaharīdiem ir būvēti no viena monosaharīda, kas satur karboksilgrupas. Tie ir ar ļoti labu šķīdību bāziskā vidē, kurā tie veido sāļus. Negatīvi lādētas karboksilgrupas veicina molekulu savstarpējo atgrūšanos. Šķīdumam ir liela viskozitāte, kas atkarīga no pH. Izgulsnēšanās vai gēla veidošanā notiek pie pH 3 sakarā ar elektrostaistiskās atgrūšanās izbeigšanos anjonu protonēšanās dēļ un karboksilgrupu dimerizēšanos ar ūdeņraža tiltiņiem.(skat.1.1.tabulu) [23,15]
…