Mana zinātniski pētnieciskā darba tēma ir pensiju sistēma Latvijā. Es izvēlējos šo tematu tādēļ, ka jautājums par pensiju sistēmu vienmēr būs aktuāls katram Latvijas iedzīvotājam un 2001. gadā, tika izveidota trīs līmeņu pensiju sistēma.
Darba mērķis ir noskaidrot, kāda ir pensiju sistēma Latvijā un kādā veidā vislabāk būtu uzkrāt līdzekļus pensijai.
Mana zinātniski pētnieciskā darba uzdevumi ir:
1) iepazīt Latvijas pensiju sistēmu, izmantojot pieejamo literatūru;
2) aptaujas ceļā noskaidrot, ko mūsu valsts iedzīvotāji domā par pensiju sistēmu Latvijā un labklājību vecumdienās.
Darba hipotēze: pensija vecumdienās balstās uz pašu pensijas saņēmēju atbildību.
Izmantotās pētījuma metodes:
1) literatūras izpēte un analīze,
2) aptauja,
3) datu statistiskā apstrāde.
20. gs. sākumā vidējais dzīves ilgums Eiropā ir bijis tikai 47 gadi. Mūsdienās mēs visi dzīvojam daudz ilgāk. Pašlaik Latvijā iedzīvotājs vidēji nodzīvo līdz 71 gada vecumam. Vīrieši dzīvo mazāku laiku- līdz 64 gadu vecumam, bet sievietes- ilgāk, līdz 76 gadu vecumam. [1. 216]
Jauniem cilvēkiem domas par vecumdienām parasti tiek atvirzītas otrā plānā. Diemžēl vieglāk veikt uzkrājumus vecumdienām ir tieši spēka gados. Jo ātrāk regulāri tiek veikti uzkrājumi, jo ar mazākām izmaksām uzkrāsies lielāks kapitāls. Dzīves standartam uzlabojoties, cilvēku vajadzības pensijas gados mainās un palielinās. Pateicoties medicīnas attīstībai, daudzu cilvēku veselības stāvoklis vecumdienās atļaus turpināt aktīvu dzīvesveidu. Tas viss prasīs daudz vairāk naudas, nekā cilvēks būs nopelnījis valsts pensijā.
Aplūkojot Centrālās statistikas pārvaldes datus, var novērot izteiktu mūža ilguma pagarināšanās tendenci. Vīrieši gan vidēji dzīvo īsāku mūžu nekā sievietes, bet pēdējo gadu laikā vīriešu dzīves ilgums ir pieaudzis straujāk nekā sievietēm. Sakarā ar medicīnas attīstību dzīves ilgums ir stipri pagarinājies un joprojām turpina pagarināties. Ja pagātnē tikai nedaudz cilvēku nodzīvoja ilgāk par 65 gadiem, tad nākotnē būs vairāk un vairāk cilvēku, kas piekops aktīvu dzīvesveidu 70 un 80 gadu vecumā. Vissvarīgākie faktori ilgākam mūžam ir labāka veselība bērnībā, labāka izglītība, smēķēšanas kaitīguma novērtēšana, mazāk bīstama un
