Pentium I
Pentium ( 1993 ) bija pirmais intel x86 piektās P5 paaudzes mikroprocesors ar superskalāru arhitektūru.
Firmas Intel 0,8 mikronu tehnoloģija izmanto trīsslāņainu metālu un ir augstāka līmeņa salīdzinājumā ar 1 mikrona divslāņaino tehnoloģiju, kas izmantota procesorā Intel486.
Daudzi jaunievedumi – raksturīga Pentium procesora īpatnība unikāla lielas veiktspējas, savietojamības, datu integrācijas un uzlabojamības apkopojuma veidā. Tas ietver:
- superskalāro arhitektūru,
- programmas koda un datu atsevišķu kešēšanu,
- pareizās pārejas adreses paredzēšanas bloku,
- augstas veiktspējas peldošā komata skaitļošanas bloku,
- paplašinātu 64 bitu datu maģistrāli,
- daudzprocesoru darba režīma uzturēšanu,
- atmiņas lappuses izmēra uzdošanas līdzekļus,
- kļūdu atklāšanas un funkcionālo pārmērību līdzekļus,
- veiktspējas vadību,
procesora uzlabojamība ar Intel OverDrive palīdzību..
Superskalārā arhitektūra.
Termins superskalārā arhitektūra apzīmē mikroprocesoru arhitektūru, kura satur vairāk kā vienu skaitļošanas bloku. Šie skaitļošanas bloki jeb konveijeri ir mezgli, kuros notiek visi galvenie datu un komandu apstrādes procesi. Pentium procesora superskalārā arhitektūra ir divkonveijeru arhitektūra, kas ļauj procesoram izpildīt vairāk kā vienu komandu vienā takts periodā. Pentium procesors izpilda vienkāršu komandu piecos etapos: iepriekšējā sagatavošanās, pirmā dekodēšana (komandas dekodēšana), otrā dekodēšana (adreses ģenerēšana), izpilde un izlādēšana. Tas ļauj vairākām komandām atrasties dažādās izpildes stadijās, tādā veidā palielinot skaitļošanas veiktspēju. Katram konveijeram ir sava ALU, adreses ģenerācijas iekārtu kopums un datu kešēšanas interfeiss. Pentium procesors izmanto komandas izpildīšanu aparatūras līdzekļiem, kas aizvieto mikrokomandu kopu, ko izmantoja agrākajās mikroprocesoru kopās. Šīs instrukcijas ietver ielādes, atcerēšanās un vienkāršas ALU operācijas, kuras var izpildīties procesora aparatūras līdzekļiem, bez mikrokoda izmantošanas.
…
