Pēra Ginta tēla atklāsme Ibsena drāmā "Pērs Gints"

Ibsena drāma „Pērs Gints” atklāj dzīvi un tās dažādus pavērsienus. Ar galvenā varoņa tēlu tiek parādīts, cik viegli ir dzīvē kaut ko pazaudēt un cik grūti ir zaudēto atgūt. Pērgs Gints kā ļoti sarežģīta persona, kas ir pretrunā pati ar sevi, izvirza pamatā noteiktus dzīves ideālus, kuri nes lielus zaudējumus varoņa dzīvē. Ceļā uz savu ideālu piepildīšanu ap varoni izveidojas tāds kā tuksnesis, kura vidū viņš atrodas viens pats, un arī šim tuksnesim cauri viņš iziet viens pats. Šī, tā teikt, ceļojuma laikā Pērs Gints apstiprina to, cik traģiska var izrādīties cilvēka dzīve. Rodas jautājumi, vai darītais ir tā vērts, vai ar to tiek kaut kas sasniegts. Šie jautājumi nonāk pretrunā ar cilvēka iekšējo pasauli. Cilvēks pēc savas būtības ir pretrunu pilns. Tādā veidā viņš iznieko savu dzīvi. Dzīves laikā cilvēks meklē savus „es”, meklē savu vietu plašajā pasaulē. Protams, šī grūtā dzīves ceļā neiztikt bez zaudējumiem un neveiksmēm, bet ar to ir jāprot sadzīvot. Cilvēka pamats ir mīlestība vai tās trūkums, tomēr, neskatoties uz to, dzīvē cilvēks pats par visu atbild. Laika gaitā atnāk visi padarītie un nepadarītie darbi, atklājas patiesība vai meli. Vārdu sakot, drāma „Pērs Gints” atklāj ētisku problēmu dažādo skatījumu. Pēra Ginta tēls savukārt pavēsta par cilvēka esības īstumu, patiesumu un meliem, cilvēka vēlmēm un ilgām pēc to piepildīšanās.
Viss patiesais un skaistais pievērš lielu uzmanību, pat sajūsmu. Priekšplānā tiek izvirzīti cilvēka esības nosacījumi, ar cilvēka personību saistītie jautājumi, cilvēka individualitāte. Filoszofiskais mijas ar psiholoģisko, atkājot cilvēka īsto būtību, garīgo un morālo stāvokli. Solveigas tēls lugā „Pērs Gints” izraisa kādas jaunas, līdz šim neatklātas iezīmes. Cilvēks intensīvāk izjūt sevi, savas vēlmes, izpaužas viņa patiesais „es”. Kā sacīja Viljams Džeimss: „Šādas mirkļos cilvēkā ierunājas kāda iekšēja balss un saka: „Lūk, tā ir mana īstā būtība!”” Pērs Gints, ieraugot Solveigu, izjūt to pašu. Viņs vēlas, lai viņu pamana, saskata viņā perosnību un patiesumu, taču virsroku ņem vispārņemtais fakts par Pēru kā meli un nelieti.…