Angļu dzejnieks. Dzeja ir veidojusies Lielās FrRev un angļu apgaismotāju ietekmē. Dzejas darbu galvenā tematika ir indivīda varonība cīņā pret tirāniju un par brīvību. Par estētikas pamatu uzskatīja oriģinālo filz, kas viņaprāt ir vienotais jeb “kopējais” + materiālisms + dialektiskā doma. Uz galveno reālās pasaules un māxlas saistības jautājumu atbild reālistiski: pirmā ir reālā pasaule, otrā plānā izvirzās māxlinieciskā domāšana un pati māxla. Dzejnieks tiek uzskatīts par tālaika revolucionārās estētikas pārstāvi. Māxlai, viņaprāt, ir soc-revolucionārais aicinājums. Dzeja ir cieši saistīta ar soc labumu. Pats salīdzina dzeju ar “zibenīgo zobenu”. Dzejai sevī jānes tautas griba. Kā vienu no galveniem jautājumiem estētikā izvirza prasību izzināt un attēlot visas sarežģītās soc attiecības.Apkārtējā pasaule nav tik baismīga un vēst cilvēces attīstība daļēji atbilst ideāliem, tāpēc dzejā un uzskatos ir progresīvi centieni. No šī arī izriet galvenā viņa tendence – intensīvi mēģinājumi cilv personībai rast sakarus ar sab, lai to pārveidotu.
Dzejā pirmajā plānā izvirzās fantāzija, kurai jāpauž mūžības skaņas. (P: klasiska gaume). Par dzejnieka galveno momentu uzskata patstāvīgo tēlu. Tomēr, emocijas (mīlestība, augstsirdība, līdzjūtība, naids) ir augstākais spēks, kas dod dvēselei spēkus notvert augstumu, jo tiekšanās pēc laimes = labākā cilv personības izteiksme. Pozitīvās emocijas iedvesmo varoņdarbiem, bet tās zūd tā laika iekārtā.
Šellija varoni raksturo viņa iekšējā garīguma dziļums, sarežģītība, intencionāls darbības motīvs. …
