Mūsdienās arvien svarīgāku nozīmi cilvēka dzīvē ieņem psiholoģija. Tā tiek mācīta skolās, cilvēki vēlas apmeklēt psiholoģiju, lai izzinātu iemeslus, kāpēc noteiktās situācijās viņiem klājas grūtāk nekā parasti, un atbrīvotos no savām problēmām. Taču vēl joprojām Latvijas sabiedrībai ir nepareizs viedoklis par psiholoģiju. Vairums cilvēku uzskata, ja kāds apmeklē psihologu, vai mācās psiholoģiju, viņš ir nepieskaitāms sabiedrībai, nelīdzsvarots vai pat prātā sajucis. Taču tā nepavisam nav! Augstāk attīstītās ārzemju valstīs katram cilvēkam, vai vismaz visai ģimenei kopā, ir savs psihologs, kurš palīdz atrisināt nesaskaņas ģimenē, draugu pulkā vai arī vienkārši ir patīkams sarunu biedrs.
Psiholoģija ir jauna zinātne, tā ir vairākus gadsimtus jaunāka par citām zinātnēm. Sākotnēji tā attīstījās filozofijas ietvaros, un tikai 19. gs. otrā pusē tā radās kā zinātne. Psiholoģijas priekšmets ir psihe, tas ir, cilvēka pasaules skatījums, tā atspoguļošna, uz kā pamata rodas cilvēka subjektīvais ieskats par šo pasauli.
Cilvēku psiholoģiskā būtība un psiholoģiskajā ziņā pats nozīmīgākais un cilvēku visvairāk raksturojošais ir VIŅA PERSONĪBAS VAJADZĪBU STRUKTŪRA. [1; - 1]
Vajadzība ir iekšējā nepieciešamība.
Katra cilvēka aktivitātes, darbības un domu pamātā ir vajadzība, tā ir saistīta ar kaut kā trūkumu, ko mēs katrs izjūtam. Vajadzība ietekmē saskarsmes procesu un kontaktu īpatnības. Lai cilvēks spētu normālā tempā attīstīties viņam ir jāapmierina vismaz 5 vajadzības, kuras A. Maslovs, manuprāt ir pareizi un ļoti veiksmīgi sagrupējis. Taču ne visi cilvēki spēj apmierināt visas vajadzības, tāpēc rodas diskomforts un neapmierinātība! Ir cilvēku grupas, kurām eksistē tikai viena vai divas vajadzības, šādi cilvēki ir ļoti mazkustīgi, sabiedrībā nepamanāmi un ļoti nesabiedriski. Vajadzība būtībā ir cilvēka darbības dzinējspēks. A. Maslovs ir sagrupējis pēc svarīguma pakāpes un izdalījis viņaprāt galvenās vajadzības un izveidojis vajadzību struktūru. Viņš tās ir sakārtojis pēc apmierināšanas kārtības, tas ir secīgi izkārtojis no zemākās pakāpes līdz augstākajai.
Katra nākamā vajadzība kļūst aktuāla tikai tad, kad kaut minimāli ir apmierināta zemākā līmeņa vajadzība. [ 1; - 1 ]
A. Maslova cilvēka vajadzību zinātniskā klasifikācija ir vienkārša un universāla.
Katra personība ir individuāla un unikāla.
Personības atšķiras ar to, kurš vajadzību līmenis katram cilvēkam ir vissvarīgākais.
To nosaka personības veidošanās process un apkārtējā vide.
Visiem cilvēkiem vajadzību apmierināšanai ir diennakts 24 ctundas... [1; - 5] …
