Personības attīstība un saskarsme

Tā kā cilvēks ir unikāls fizioloģiski un ģenētiski, tad, lai definētu, kas ir personība, būtu jāņem vērā katrs cilvēks atsevišķi, bet tā kā tas nav iespējams, tad zinātnieki meklē kopsakarības, kas atkārtojas visiem kaut cik līdzīgi.
Personība ir pašregulācijā esošā sistēma, kas pati sevi nosaka – cilvēkā jau ir sava kodola struktūra, minimums ja piedzimstot, ir savs ES, spēja klausīties savā „iekšējā impulsa balsī” – cilvēkā atrodas t.s. „augstākā tiesa”, kas vērtē apkārt notiekošo, ļauj izdarīt izvēli. Personība – indivīda iekšēja dinamiska organizācija, kas iekļauj sevī motivāciju sistēmas, ieradumus, personiskās iezīmes, kuras nosaka personības unikalitāti, piemērojoties videi. Šīs sistēmas sakārtojas un attīstās nepārtrauktā indivīda saskarsmē ar vidi. [7, 15.-17.]
Personība veidojas iedzimtības un vides ietekmē. Iedzimtība – genotips, instinkti, nervu darbības tips, ievirzes, dotības, u.c. Ir pazīstami divi vides jēdzieni: makrovide un mikrovide. Ar mikrovidi saprot bērnu attīstības tuvāko apkārtni – ģimeni, dzīves vietu, cilvēkus tuvumā u.c. Makrovide ir bērna simboli, priekšmeti un to pielietojums, iepriekšējo paaudžu pieredze, morāle, audzināšana, kas veido ievirzes cilvēka psihē, īpaši pirmajos piecos dzīves gados, kad bērns ir atvērts visam, kas notiek apkārt; kad sāk iepazīt un izzināt pasauli, sāk mācīties saprasties ar apkārtējiem. …