Jēdzienu „personība” izmanto ne tikai psiholoģija. Pat ikdienā mēs lietojam šo vārdu, lai uzsvērtu cilvēkā kaut ko īpašu, piemēram: „Viņš ir personība”. Tā šķiet, ka cilvēkam piemīt kas īpašs, kaut kas tāds, kas citiem nav un ar ko tas izceļas citu vidū. Tā mēs uzsveram kādas cilvēka spējas, bieži gan to attiecinām uz līderiem. Arī pedagoģijā lieto šo vārdu. Pedagogu praksē skolotāji aicina skolēnus kļūt par personībām, lieto arī šo vārdu lai apzīmētu kaut ko īpašu un atšķirīgu: cilvēku, kas sevi parādījis un pie tam pozitīvā nozīmē ar savu gribasspēku, mērķtiecību, zināšanām un spējām.
Psiholoģijā šo jēdzienu lieto piezemētāk. Pārsvarā uz jebkuru cilvēku tiek attiecināts vārds „personība”. Cilvēks, kurš spēj apzināties un vadīt savu rīcību, ir personība. Smagākos noviržu, piemēram, šizofrēnijas gadījumos mēs redzam pilnīgu personības degradāciju, sabrukumu, bet šis cilvēks bija personība. Vispārināti personība ir neatkārtojams cilvēka īpašību kopums. Katra personība ir unikāla, tas ir vienots veselums, kas vada psihiskos procesus.
Personību definīciju ir daudz. Vēl joprojām šajā jautājumā nav vienprātības. Personība veidojas sabiedrisku attiecību sistēmā un pati atklājas šajās attiecībās – attieksmē pret dabu, citiem cilvēkiem un pašam pret sevi.Neviena definīcija nevar sniegt izsmeļošu priekšstatu par to, kas ir personība, bet katra no tām akcentē parādības noteiktas puses.Vairāku pieeju vienlaicīga izmantošana paplašina un padziļina personības izpratni.
Lidz ar to pedagoģijā un psiholoģijā ar personību saprot katru apzinīgu cilvēku, kas sasniedzis sava laika civilizācijas līmeni, viņam ir savs statuss un sabiedriski nozīmīga loma sabiedrībā.
Personības struktūru veido cilvēka vajadzības, intereses, zināšanas un prasmes, spējas, temperaments un raksturs.
Šobrīd par svarīgāko tiek uzskatīta personības veidošanās, uzsverot, cik ļoti nepieciešams ievērot gan individuālās īpatnības, gan optimizēt spilgtu un savdabīgu individualitāšu attīstības apstākļus.
Mūsdienās zinātnes metodes nedod viennozīmīgu atbildi uz jautājumu, kas ir cilvēks. Ja kādreiz zinātne nonāks pie viena viedokļa par to, kas ir cilvēks un kādam tam ir jābūt, tad visas daudzveidīgās personības teorijas izzudīs. Tās vairs nebūs nepieciešamas, jo visas it kā saplūdīs vienā veselā.…
