Pirmo reizi cilvēku psiholoģiskos tipus pēc iedzimtām psihiskām funkcijām – tādām kā prāts, griba, emocijas, intuīcija – savā pētnieciskajā darbā Psiholoģiskie tipi pagājušā gadsimta 20. gados sistematizēja psihologs, psihoterapijas klasiķis Kārlis Gustavs Jungs. Viņš pirmais iedalīja cilvēkus divos psiholoģiskajos pamattipos – ekstravertajos un intravertajos. K. G. Jungs arī pierādīja, ka katrs cilvēks piedzimst ar individuālām psihiskām funkcijām, tām, kas nosaka viņa psihotipu. Dzīves laikā cilvēks apgūst daudz jauna, apbružājas sabiedrībā, līdz ar to mainās, tomēr būtībā viņa psihotips jeb sociotips paliek tāds pats. Interesantākais, ka iedzimtās psihiskās funkcijas mēs nepārmantojam no vecākiem, tās mums ir dabas dotas. [1]
K.G. Jungs uzskata, ka cilvēkam ir iespējas augt un attīstīties visu dzīvi. Pēc viņa domām, dzīve ir individualizācijas process ,t.i., process, kad mēs izveidojamies vienreizēji kā mēs paši un attīstām visas savas spējas. Augot mēs izvēlamies dažas iespējas, atstājot novārtā citas – tā mēs kļūstam vienpusēji, un tas arī dara mūs neirotiskus. Ja gribam būt veselīgi, mums jāizmanto visas mūsu potences.…