Kā jau ievadā tika minēts, ka socializācija ir sabiedrības ietekmju kopums, kas nosaka personības attīstību. Lai izprastu personības socializāciju ir jāizvērtē šīs personības spēja integrēties sabiedrībā. Cilvēka spēju integrēties sabiedrībā nosaka viss viņa personības īpašību kopums, kura veidošanā svarīga vieta ierādāma skolai.
Vispirms tiek konstatēts, kas ir personība – vadošās psihes instance, kas nodrošina cilvēka lēmumpieņemšanu, šis jēdziens ietver arī visu psihi un individualitāti1. Dažās grāmatās ir sastopams plašāks skaidrojums, proti, personība ir visbagātākā un dziļākā sociālā kvalitāte, kas piemīt cilvēkam kā sociālam indivīdam. Personība ir indivīda sociālo iezīmju kopums, kas izveidojies, cilvēkam dzīvojot konkrētajā sabiedrībā, apgūstot un savdabīgi pārstrādājot sociālo pieredzi. Personībai vienmēr piemīt sociāli tipiskais — tas, kas raksturīgs visiem konkrētās sabiedrības locekļiem, un tās sociālās iezīmes, īpašības, kas radušās indivīda pašattīstības procesā.
Socializācija ir process, kurā bērns no ļoti plašām izvēles iespējām apgūst uzvedības veidu, kādu ir pieņēmušas viņam tuvākās sociālās grupas- ģimene, vienaudži u.c. Būtiska nozīme ir skolai un masu informācijas līdzekļiem. Sociālās vides ietekme var būt pozitīva un negatīva.
Citos informācijas avotos atrodams šāds definējums: socializācija ir process, kurā indivīds apgūst uzvedības modeļus, sociālās normas un vērtības, kas nepieciešamas viņa veiksmīgai funkcionēšanai pastāvošajā sabiedrībā. Citiem vārdiem, socializācija – indivīda sociālās pieredzes, sociālo sakaru un attiecību sistēmas apgūšanas process. Socializācijas procesā cilvēks iegūst pārliecības, sabiedriski atzītas uzvedības formas, kuras viņam ir nepieciešamas normālai dzīvei sabiedrībā. Socializāciju jāsaprot kā visu daudzveidīgo procesu sabiedriskās dzīves pieredzes un attiecību apgūšanu. Socializācijas process notiek ar dažādu sociālo kopību starpniecību. …
