Secinājumi
Katrs cilvēks ir personība, ar patstāvīgu domāšanas, sajūtu un uzvedības veidiem, kā arī noteiktu attieksmi pret apkārtējiem un sevi pašu. Tostarp arī ar specifiskiem iezīmju kopumiem, piemēram, kārtīgumu vai emocionalo noturību, kas nosaka mūsu personības stilu. Taču kādam aspektam novirzoties no sociāli pieņemtajām normām, veidojas pataloģija, ko dēvē par personības traucējumiem.
1. Jēdziena “personības traucējumi” definīcija pieejmajos avotos atšķirās taču, savu būtību nemaina. Tā ir izteiktu psiholoģisko traucējumu grupa, novirze nonormām, pataloģisks stāvoklis, kas attīstās psihiskas struktūras disharmonijas rezultātā.
2. Personas ar šādiem traucējumiem nemēdz paši meklēt psiholoģisku palīdzību, jo uzskata, ka viņu problēmās vainojami citi. Viņi neapzinās savu problēmu, nevēlas to labot, noraidot palīdzību.
3. Vairumā gadījumu griezties pie psihoterapeita viņus nogādā ģimenes locekļi. Taču, bieži vien, šo iemeslu dēļ, šiem pacientiem terapijas rezūltāts nav īpaši efektīvs.
4. Personām ar personības traucējumiem ir traucēta sociāla adaptācija, paaugstināts alkoholizācijas, narkomānijas un sociālo normu pārkāpšanas un dezadaptācijas risks.
5. Lai ārstētu šāda veida traucējumus, ir nepieciešama psihoterapija, viena no galvenajām ir individuālā terapija.
6. Personības traucējumu jēdzienu aplūko: kategoriju, dimensionālās, strukurāli dinamiskās un prototipu klasifikāciju sistēmas.
…