Personības un totalitārie režīmi

Beidzot galīgi bija beidzies 1.pasaules karš un pasaulē sākās dažāda veida pārmaiņas, kas skāra nevien politisko jomu, bet arī ekonomiku un valstu nacionālo jomu. Karš bija ieviesis būtiskas pārmaiņas pasaules valstu dzīvē. Būtiski bija izmainījies spēku līdzsvars pēckara pasaulē. ASV bija kļuvusi par dominējošo valsti pasaulē. Karš bija pasliktinājis iedzīvotāju materiālo stāvokli, attīstījās “ melnais tirgus “, palielinājās nodokļi. Arvien vairāk cilvēkos radās vēlme pēc reformām, kas uzlabotu to stāvokli. Pieauga cilvēku pieprasījums pēc vienlīdzības, taisnības un lielākas demokrātijas. Tomēr arvien vairāk bija vērojama tendence, ka Eiropā sāka rasties tādi valdīšanas veidi, ko politikas zinātnē uzskata par totalitāriem un autoritāriem, ar visām no tā izrietošajām sekām. Kā lielisks piemērs tam ir fašistiskā Vācija un komunistiskā Padomju Savienība. Lai arī vēsturnieki uzskata, ka starpkaru periodā Eiropā pastāvēja divas totalitāras valstis, tomēr pastāv zināma atšķirība starp šiem totalitārajiem režīmiem. Totalitārisms šajās valstīs izpaudās līdzīgi, tomēr vara šajās valstīs koncentrējās atšķirīgu sabiedrības grupu rokās, tāpēc to mērķi nebija gluži vienādi. Padomju Savienībā totalitārisms pastāvēja no 20.-ajiem gadiem līdz 80.-to gadu beigām, bet nacistiskajā Vācijā laika posmā no 1933. – 1945.gadam. …