Personu tiesības brīvi iegūt informāciju un to izplatīt - juridiskā regulēšana

Nobeigums
Apskatot tēmu „Personu tiesības brīvi iegūt informāciju un to izplatīt –juridiskā regulēšana”, secinu, ka Latvijā ir atsevišķi likumi par informācijas iegūšanu un izplatīšanu, taču tie nav pilnīgi un nevieš īstu skaidrību par to, kad persona informāciju ieguvusi likumīgi un kad ne, jo reizēm no pareizas rīcības līdz likuma pārkāpšanai ir ļoti šaura robeža. Plašākā mērogā tomēr ir izstrādātas skaidras personu tiesības piekļūt jebkurai informācijai, taču šajās tiesībās joprojām ir nepilnības, kuru dēļ reizēm rodas pārpratumi un pat tiesas prāvas. Arī datus mūsdienās ir viegli iegūt un ne vienmēr tos pieprasot to devējam tiek dotas garantijas, ka tie netiks nodoti tālāk.
Kas attiecas uz žurnālistiem, kuru darbs ir tieši saistīts ar informācijas saņemšanu, apstrādi un nodošanu tālāk, bieži vien rodas iespaids, ka viņi biežāk nonāk tiesas prāvās nepamatotu iemeslu dēļ, jo lielai sabiedrības daļai nav pietiekams priekšstats par preses un vārda brīvību. Uzskatu, ka ļoti noderīgi būtu ieviest visā Latvijā tādu žurnālistikas ētikas kodeksu, kas attiektos uz pilnīgi visiem šajā jomā strādājošajiem, tādējādi būtu panākta sava veida vienlīdzība un lielāka skaidrība par to ko tad var un ko nevar žurnālists.
Veikt gadījuma analīzi man bija ļoti noderīgi, jo tā kā es vēlos kļūt par veiksmīgu žurnālisti, es labāk spēju apskatīt šo darbu no tiesiskā aspekta. Zinu, ka man ļoti daudz nāksies rēķināties tieši ar visiem likumiem un tiesībām, kas saistītas ar informācijas iegūšanu un izplatīšanu. Manis apskatītais gadījums mani ļoti ieinteresēja, jo šajā gadījumā žurnāliste bija upuris, tāpēc uzskatu, ka man būtu jāzina, kā rīkoties šādā situācijā. Diemžēl žurnālisti nav pasargāti no šāda veida pārpratumiem un uzbrukumiem no citu personu puses, kas bieži vien nepārzina visus likumus.
…