Pesticīdi ir ķīmiskas vielas un produkti augu kaitēkļu un slimību, nezāļu, lauksaimniecības produktu, nevajadzīgu ūdensaugu, materiālu un izstrādājumu bojājošo kukaiņu un organismu, kā arī cilvēku un dzīvnieku parazītu un slimību, vīrusu pārnēsātāju apkarošanai.
Pesticīdu iedarbība ir dažāda, daži no tiem traucē kaitīgo organismu vairošanos, pievilina vai atbaida, iedarbojas uz tiem, nomācot to orientēšanās spējas, dzīvnieku barošanās refleksus, ietekmē augu attīstību. To toksiskās iedarbības rezultātā mainās dzīvās šūnas bioķīmiskie parametri un procesi.
Pēc ķīmiskā sastāva pesticīdus iedala:
Neorganiskie pesticīdi;
Organiskie pesticīdi;
Jaukta tipa (gan organiski, gan neorganiski).
Augu vai mikroorganismu izcelsmes bioloģiski aktīvie preparāti.
Insekticīdi ir pesticīdi, ko izmanto kaitīgo kukaiņu un dzīvnieku apkarošanai. Daudzi agrāk plaši lietotie insekticīdi (piemēram, joda un hlora) vairs netiek lietoti, jo tie ir ļoti indīgi. Hlororganiskajiem savienojumiem (piemēram, heksahlorānam) tika konstatēta stabilitāte apkārtējā vidē pat 50 gadus. Tādejādi tie uzkrājas cilvēku un dzīvnieku organismā (galvenokārt muskuļaudos) un ir par cēloni daudzām slimībām.
Insekticīds DDT (ClC8H2)5COHCCl7 tika plaši izmantots 40.-60. gados kaitīgo kukaiņu apkarošanai. DDT nešķīst ūdenī, bet šķīst organiskajos šķīdinātājos, tādejādi uzkrājoties apkārtējā vidē, kā sekas ir bioloģiskā līdzsvara izjaukšana. Cilvēku un dzīvnieku organismos notiek saindēšanās, lēna totāla intoksikācija ar kancerogēnu iedarbību.
Fosfororganiskie savienojumi (piemēram, benzols, etinols, 2,2-dimetil-heptāns) gan neuzkrājas apkārtējā vidē, tomēr daudzi no tiem ir ļoti indīgi siltasiņu dzīvniekiem un cilvēkiem.…
