Uzskatu, ka šī tēma ir aktuāla, jo iztvaikošanas procesam ir svarīga loma dabā, tas plaši tiek izmantots tehnikā. Dabiskos apstākļos iztvaikošana ir vienīgais šķidruma nodošanas veids no okeāniem atmosfērā un ūdens riņķojuma galvenais komponents uz zemeslodes. (No zemes ikgadu iztvaiko 577 000 m3 ūdens.) Milzīgs ūdens daudzums iztvaiko ar augiem. Pa 1 kviešu ha veģetācijas periodu iztvaiko aptuveni 2000 m3 ūdens, 1 pieaugušu lapkoku ha pa vasaru iztvaiko līdz 15000 m3.
Tehnikā iztvaikošana tiek pielietota kā vielu sadalīšanas līdzeklis vai šķidru maisījumu attīrīšana ar pārtvaici (benzīna, petrolejas iegūšana un t.t.). Iztvaikošanas process ir iekšdedzes dzinēju, ledusskapju iekārtu, kā arī visu kaltēšanas procesu kaltētavu kameru pamatā, tiek izmantots smidzinot ūdeni karstā cehā, lai atvēsinātu gaisu.
Hipotēze: škidruma iztvaikošanas process no augsnes ir atkarīgs no meteoroloģiskiem apstākļiem, augsnes fiziskā un ķīmiskā sastāva.
Darba mērķis: šķidruma iztvaikošanas intensitātes pētījums no dažādu augšņu virsmām atšķirīgos apstākļos.
Darba uzdevumi:
1.Atrast un izpētīt teorētisko materiālu par doto tematu.
2.Veikt eksperimentu.
2.1.Izpētīt šķidruma iztvaikošanas atkārību no augsnes virsmas atkarībā no meteoroloģiskiem apstākļiem:
2.1.1.vēja klātbūtnes un tās ātruma;
2.1.2.augsnes temperatūras;
2.2.Izpētīt šķidruma iztvaikošanas atkarību no augsnes virsmas atkarībā no augsnes fiziskā stāvokļa.
2.3.Izpētīt šķidruma iztvaikošanas atkarību no augsnes virsmas atkarībā no augsnes ķīmiskā stāvokļa.
3.Aprēķināt iztvaikošanas intensitāti katram gadījumam.
4.Saņemtos rezultātus salīdzināt, attēlot grafiku un diagrammu veidā.
5.Izdarīt secinājumus par faktoriem, kas ietekmē šķidruma iztvaikošanu no augsnes.
Šķidrumā vai cietā ķermenī jebkurā temperatūrā eksistē kāds molekulu (atomu) skaits, kuru kinētiskā enerģija pārsniedz to saistījuma potenciālās enerģijas moduli ar pārējām vielas daļiņām.
Iztvaikošana ir tvaika veidošanās, kas notiek jebkurā temperatūrā no šķidruma vai cieta ķermeņa brīvās virsmas.
Iztvaikojot no šķidrumu vai cietu ķermeņu virsmas izlido ātrākās daļiņas, kurām ir maksimālā kinētiskā enerģija. Rezultātā notiek pārpalikušo daļiņu vidējas kinētiskās enerģijas samazināšanās. Tādēļ iztvaikošanas procesu pavada šķidruma vai cieta ķermeņa atdzesēšana, ja tikai pie tam nav siltuma piedeves no apkārtējās vides.
Šķidruma vai cieta ķermeņa iztvaikošanas process aizvērtā traukā vai telpā pie nemainīgas temperatūras notiek pakāpeniski palielinoties iztvaikojošās vielas molekulu koncentrācijai gāzveidīgā stāvoklī. Kādu laiku pēc iztvaikošanas procesa sākuma vielas koncentrācija gāzveida stāvoklī sasniedz tādu nozīmīgumu, pie kura molekulu skaitlis, kas atgriežas laika vienībā, top vienāds molekulu skaitlim, kas pamet šķidruma virsmu tai pašā laikā. Iestājas dinamisks līdzsvars starp iztvaikošanas un vielas kondensācijas procesiem.…
