Pētniecības pasākumi ietver vismaz četras svarīgas dimensijas: zinātne, pētniecība, inovācijas un darbība. Zinātne pārstāv noteiktu cilvēku darbības jomu un ir definēta kā "zināšanu sistēma par attīstības modeļiem dabā, sabiedrībā un cilvēku domāšanā." Zinātne izmanto loģiskos jēdzienus, likumus un kategorijas, lai skaidrotu pasauli. Ja zinātniskā darbība ir vērsta uz objektīvu zināšanu iegūšanu par pasauli, tās teorētisko pamatojumu un sistematizēšanu, tad pētnieciskā darbība ir saistīta ar praktiskiem risinājumiem konkrētām radošām problēmām. Tā sastāv no secīgiem soļiem un elementiem, kas ietver izpētes darba plānošanu, metožu izvēli problēmas risināšanai, eksperimentu organizēšanu un īstenošanu, rezultātu analīzi un secinājumu gūšanu.
Nākamais svarīgs aspekts ir "aktivitāte," kuru no pedagoģiskā skatpunkta var interpretēt kā "būtisku cilvēka attīstības priekšnoteikumu." Tas ir process, caur kuru cilvēks iegūst dzīves pieredzi, iegūst zināšanas, apgūst prasmes un iemaņas, pateicoties kuru attīstās viņa paša darbība un saprašana par apkārtējo realitāti. …